Dabas aizsardzības teritorijas

Formā 11 ietvertas nozīmīgākās aizsargājamās teritorijas, kuru izdalīšanu un aizsardzību nosaka LR likumdošana. Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Aizsargājamo teritoriju galvenais uzdevums ir aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību: aizsargāt retas un tipiskas dabas ekosistēmas, īpaši aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt. Dabas rezervātu, nacionālo parku un biosfēras rezervātu izveidošana nosaka Saeima ar attiecīgu likumu. Aizsargājamo ainavu apvidu, dabas liegumu, dabas parku un dabas pieminekļu izveidošanu nosaka Ministru Kabinets. Valsts meža dienesta kompetencē ir īpaši aizsargājamo meža iecirkņu un aizsargājamo meža biotopu izdalīšana mežā.
Aizsargājamās teritorijās noteikta virkne mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu:
        - jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegums - dabas rezervātu un nacionālo parku stingrā režīma zonā;
        - galvenās cirtes aizliegums - dabas rezervātu regulējamā režīma un buferzonā, nacionālo parku dabas lieguma zonā, dabas liegumos, īpaši aizsargājamos meža iecirkņos un aizsargājamos meža biotopos;
        - kailcirtes aizliegums - nacionālo parku ainavu un kultūrvēsturiskajā zonā un dabas parkos.
Līdztekus mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, lielākajā daļā aizsargājamās teritorijās noteikti arī cita veida saimnieciskās darbības aprobežojumi.

MS Excel 11_forma.xls       

Uz augšu