Atjaunojamās platības sadalījumā pa to vecumiem
Tabulā apkopots atjaunojamo platību sadalījums pēc to vecuma pa īpašumu veidiem (valsts, pārējiem mežiem un valstī kopā).
Pie atjaunojamām platībām ieskaitītas visas platības, kurās augošā mežaudze
neatbilst tiem atjaunotas mežaudzes kritērijiem, kurus nosaka Ministru kabineta (MK)
Meža atjaunošanas noteikumi Nr. 354 (10.10.2000):
1) atbilstošs sugu sastāvs konkrētā meža augšanas apstākļu
tipā (AAT);
P.S. Meža augšanas apstākļu tips- mežaudžu sistematizācijas
vienība. Mežaudzes sistematizē pēc mežaudzes augsnes, mitruma apstākļiem, uzbūves,
atjaunošanās gaitas un produktivitātes. Viena tipa mežaudzēs piemēro vienveidīgus
meža apsaimniekošanas principus (MK Meža atjaunošanas noteikumi Nr. 354, 2. pants).
2) minimālais atjaunotās mežaudzes koku augstums;
3) ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās sugas;
4) ieaugušo koku izvietojums ir vienmērīgs;
5) maksimālās platības ierobežojums, kurā nav iespējama meža
atjaunošana;
6) atjaunotai mežaudzei jābūt koptai.
Mežaudzi nepieciešams atjaunot noteiktā termiņā, lai ekonomiski lietderīgi
izmantotu meža zemi. Termiņā neapmežojot platību nākošajā gadā stājas spēkā
ciršanas aizliegums galvenajā cirtē. Meža likumdošana noteikusi konkrētus meža
atjaunošanas termiņus. Atjaunošanas termiņi atkarībā no AAT var būt 3 vai 5 gadi.
Meža likuma 21. pants nosaka, mežaudze jāatjauno triju gadu laikā pēc cirtes
veikšanas. MK Meža atjaunošanas noteikumi Nr. 354 (10. 10. 2000) nosaka tos meža
augšanas apstākļu tipus, kuriem pielieto piecu gadu atjaunošanas termiņu. C kolonā
atsevišķi izdalītas platības ar triju un piecu gadu atjaunošanas termiņiem, kā arī
to summētas platības ar abiem atjaunošanas termiņiem. Par termiņā neatjaunotām
platībām (platības, kurās savlaicīgi nav veikta meža atjaunošana) tiek uzskatītas:
1) ar 3 gadu atjaunošanas termiņu - 3-gadīgas un vecākas
atjaunojamās platības;
2) ar 5 gadu atjaunošanas termiņu - 5-gadīgas un vecākas
atjaunojamās platības.
Pie atjaunojamām platībām tiek ieskaitītas:
1) izcirtumi (tabulā - izcirt.);
2) audzes (tabulā- G<G_krit), kurās nav iespējama mežaudzes
apmierinoša attīstība. Tās var būt saimnieciskās darbības rezultātā
pārretinātas audzes; vēja, uguns, slimību ietekmētas audzes; appludinātas audzes
u.c. faktoru ietekmētas mežaudzes, kuru kvalitāte ir samazinājusies zem kritiski
pieļaujamās robežas. Par mežaudzes kvalitātes rādītāju tiek izmantots audzes
šķērslaukums - apzīmē ar G - (audzes koku šķērsgriezumu laukumu summa 1,3 m
augstumā no sakņu kala uz 1 ha). Audzes šķērslaukuma kritiskās vērtības nosaka MK
Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs Nr. 372 (24.10.2000). E - K kolonās dots
atjaunojamo platību sadalījums pēc to vecuma. Par pirmo gadu tiek uzskatīts ciršanas
gads vai gads, kad tiek konstatēts, ka audzes šķērslaukums kļuvis zemāks par
kritisko. Piemēram, izcirtumam (AAT ar 3 gadu atjaunošanas termiņu), kurš nocirsts
2001. gadā atjaunošanas termiņš iestāsies 2003. gadā un, ja platība līdz 2003.
gada beigām netiks atzīta par atjaunotu, 2004. gadā iestāsies galvenās cirtes
aizliegums.