Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem

Ja uz ceļa braucamās daļas ir notikusi sadursme ar medījamo dzīvnieku (ceļu satiksmes negadījums), par to ziņo Valsts policijai pa tālruni 110.  Par sadursmi ar dzīvnieku vēlams informēt arī VMD (to var izdarīt arī policijas pārstāvis). Tāpat jārīkojas, ja notriektais dzīvnieks vēl ir dzīvs. Ja iespējams, jāsagaida atbildīgo dienestu ierašanās, kas pieņems lēmumu, kā rīkoties ar dzīvnieku.

Lēmumu par rīcību ar notriekto dzīvnieku pieņem VMD amatpersona. VMD atgādina, ka notriekto dzīvnieku nedrīkst piesavināties – šāda rīcība ir klasificējama kā medību produkcijas piesavināšanās, par ko ir piemērojams sods.

Par atrastiem notriektiem, ievainotiem un kritušiem medījamajiem dzīvniekiem ikviens var ziņot VMD, izmantojot Latvijā radīto bezmaksas mobilo lietotni “Mednis”. Šī lietotne ir savienota ar VMD informācijas sistēmu “Meža valsts reģistrs”. VMD saņemto informāciju izvērtē, apstrādā un reģistrē faktu par bojā gājušo dzīvnieku, kā arī pieņem lēmumu par tālāko rīcību ar to. VMD norāda, ka paziņošana par notriektu dzīvnieku lietotnē “Mednis” nenozīmē paziņošanu Valsts policijai par notikušu ceļu satiksmes negadījumu. Arī šajā gadījumā notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst.

Lietotne “Mednis” bez maksas pieejama gan “Android”, gan “Apple iOS” ierīcēm. Lai paziņotu par notriektu vai kritušu dzīvnieku, lietotnē jāatver sadaļa “Novērojumi”, tālāk jāizvēlas veids “Bojā gājis”, jāatzīmē dzīvnieka suga un cita norādītā informācija. Tāpat nepieciešams augšupielādēt bojā gājušā dzīvnieka fotoattēlu. Jāņem vērā, ka par bojā gājušo dzīvnieku jāziņo, atrodoties tieši notikuma vietā, jo lietotne automātiski nolasa ierīces atrašanās vietas koordinātes. Tādēļ mobilajā ierīcē jābūt iespējotai atrašanās vietas noteikšanas funkcijai.

Ja dzīvnieks atrasts notriekts uz valsts nozīmes ceļa, jāziņo VAS “Latvijas valsts ceļi” Satiksmes informācijas centram pa diennakts tālruni 65025555 vai e-pastu sic@lvceli.lv. Par atgadījumu var ziņot arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) pa tālruni 112.

Ja uz ceļa notriektais dzīvnieks traucē satiksmes drošībai, to, ja ir iespējams, novāc no ceļa braucamās daļas, taču tas nav noteikts kā pienākums. Galvenais šādā situācijā ir nepakļaut briesmām pašam sevi.

Ja ir aizdomas, ka atrastais dzīvnieks nobeidzies no infekcijas slimības, par to nekavējoties jāziņo gan VMD, gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).

Saskaņā ar veterinārmedicīnas normatīvajiem aktiem beigtā dzīvnieka aizvākšanu organizē pašvaldība, kuras teritorijā dzīvnieks atrasts.

Mednieka sezonas kartes medniekiem iespējams pieteikt un apmaksāt:

valsts informācijas sistēmā Meža valsts reģistrs;

iesniedzot izvēlētajā mežniecībā iesniegumu un pievienojot tam dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, un dokumentu, kas apliecina pensionāra, invaliditātes vai pilna laika studenta statusu (ja nepieciešams valsts nodevas atvieglojums).

To, vai mednieka sezonas karte ir derīga, var pārbaudīt Meža valsts reģistrā. Sistēmā jāautentificējas ar portāla Latvija.lv piedāvātajām iespējām, piemēram, internetbanku. Jāatver sadaļa MEDNIEKI → MANA MEDNIEKA INFORMĀCIJA → MEDNIEKA SEZONAS KARTES. Par to, vai mednieka sezonas karte ir derīga, var pārliecināties arī mobilās lietotnes “Mednis” lietotāja profila sadaļā. Lai to izdarītu, lietotāja profilam jāpievieno VMD konts.

Paziņojums par Meža valsts reģistrā iegādāto mednieka sezonas karti tiek nosūtīts uz mednieka e-pasta adresi, kura norādīta mednieka profilā, un arī uz mednieka e-adresi, ja tāda ir izveidota. Paziņojumu par mednieka sezonas karti var apskatīt arī Meža valsts reģistra sadaļā “Paziņojumi”.

Mednieka sezonas karte ir digitāls ieraksts Meža valsts reģistrā, un to nav nepieciešams izdrukāt. Par to, vai personai ir derīga mednieka sezonas karte, VMD darbinieki pārliecinās, ievadot reģistrā mednieka apliecības numuru.

Medību vadītājam medībās ar dzinējiem nav pienākuma pārbaudīt medību dalībnieku medību dokumentus. Katrs mednieks pats ir atbildīgs par to, lai viņam būtu visi nepieciešamie medību dokumenti.

Ja medību vadītājs vēlas pārliecināties par mednieka sezonas kartes esamību, jālūdz medniekam autentificēties Meža valsts reģistrā un atvērt sadaļu MEDNIEKI → MANA MEDNIEKA INFORMĀCIJA → MEDNIEKA SEZONAS KARTES. To iespējams izdarīt arī caur mobilo tālruni. Tāpat iespējams lūgt uzrādīt mednieka sezonas karti mobilajā lietotnē “Mednis”, vai arī lūgt uzrādīt izdrukātu e-pastā vai e-adresē saņemto paziņojumu par mednieka sezonas kartes iegādi.

Ja ir veikta priekšapmaksa par mednieka sezonas kartes sagatavošanu, uz jebkuras VMD mežniecības e-pasta adresi jānosūta dokuments, kas apliecina veikto valsts nodevas maksājumu. Šo dokumentu var iesniegt arī klātienē jebkurā no mežniecībām. Pēc iemaksātās valsts nodevas pārbaudes Valsts kasē veiktais maksājums tiek reģistrēts Meža valsts reģistrā un medniekam tiek sagatavota mednieka sezonas karte. Uz e-pastu, kas norādīts mednieka profilā Meža valsts reģistrā, atnāks paziņojums par mednieka sezonas kartes iegādi. Ja personai ir e-adrese, paziņojums atnāks uz e-adresi.

Pieprasīt un apmaksāt mednieka sezonas karti par kādu mednieku vai medniekiem var arī personas bez mednieka kvalifikācijas.

Jāpārliecinās, ka mednieka, kuram piesaka mednieka sezonas karti, personas dati (vārds, uzvārds, personas kods un mednieka apliecības numurs) ievadīti pareizi, nav pieļautas pareizrakstības kļūdas un nav ievadītas nevajadzīgas atstarpes.

Aizpildot elektronisko mednieka sezonas kartes pieteikumu Meža valsts reģistrā, jānorāda, kāda veida atvieglojums piešķirts. Pēc atvieglojuma veida izvēles jāaizpilda prasītie informācijas lauki.

Jāveic šādas darbības:

• jāpārliecinās, vai interneta pārlūka adrešu logā ierakstīta pareiza adrese: https://gis.vmd.gov.lv, nevis www.gis.vmd.gov.lv;

• jāmēģina pieslēgties ar citu interneta pārlūku vai ierīci, piemēram, viedtelefonu;

• pirms pieslēgšanās mēģinājuma jānotīra izmantotā interneta pārlūka pārlūkošanas datus (kešatmiņu un sīkfailus (Cookies & Cache));

• jāpārliecinās, ka pieslēgšanās notiek no Latvijas IP adreses;

• jāpārliecinās, vai datorā uzstādītā antivīrusa programma (ja tāda ir) nebloķē Meža valsts reģistra atvēršanu.

Ja, veicot šīs darbības, joprojām neizdodas pieslēgties Meža valsts reģistram, problēmas apraksts jāsūta uz pasts@vmd.gov.lv, un VMD speciālisti sagatavos atbildi.

Ārzemniekam, ja viņš vēlas medīt Latvijā, VMD jāsaņem atļauja ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā. Atļaujas saņemšanai ārzemniekam jābūt tiesīgam medīt savā valstī. Atļaujas saņemšanai vajadzīgs:

• iesniegums VMD virsmežniecībai, kurā norāda ārzemnieka vārdu, uzvārdu un laikposmu, cik ilgi viņš medīs Latvijā;
• kopija no dokumenta, kas apliecina, ka ārzemnieks ir tiesīgs medīt savā valstī;
• samaksāta valsts nodeva atļaujas saņemšanai.

Atļaujas ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā VMD izsniedz uz vienu dienu, uz laiku līdz 10 dienām vai uz visu medību sezonu. Atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā VMD izsniedz trīs darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Ja ES vai EEZ valsts pilsonis vēlas uz laiku Latvijā ievest medību šaujamieroci un munīciju, viņam nepieciešama:

• Eiropas šaujamieroču apliecība;
• pamatojums šaujamieroča ievešanai Latvijā (VMD izsniegtā medīšanas atļauja);
• ja ievedamajam medību ierocim ir B kategorija (t.i., pusautomātisks ierocis, kuru iespējams pielādēt ar vairāk nekā 3 patronām, vai kuram ir noņemama patronu aptvere), tā ievešanai Latvijā ir vajadzīgs Valsts policijas izsniegts iepriekšējās piekrišanas dokuments ieroča un munīcijas pārvadāšanai.

Ja medību šaujamieroci un munīciju Latvijā vēlas ievest trešās valsts pilsonis uz laiku līdz trim mēnešiem, viņam nepieciešama:

• savas valsts izsniegta atļauja;
• pamatots ielūgums iebraukšanai Latvijā;
• Valsts policijas atļauja ieroča pārvadāšanai.

Ja ievedamajam medību ierocim ir B kategorija (t.i., tas ir pusautomātisks ierocis , kuru iespējams pielādēt ar vairāk nekā 3 patronām, vai kuram ir noņemama patronu aptvere), trešās valsts pilsonis Latvijā to ievest nedrīkst.

Šķērsojot Latvijas robežu ar medību ieroci, tam jābūt izlādētam un iesaiņotam speciālā futrālī. Munīcijai jābūt iesaiņotai atsevišķi no ieroča. Ieroci vai munīciju no iesaiņojuma drīkst izņemt tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

Ja Latvijas pilsonis vēlas uz laiku izvest medību šaujamieroci un munīciju uz ES vai EEZ valstīm, viņam nepieciešama:

• Eiropas šaujamieroču apliecība;
• pamatojums šaujamieroča ievešanai galamērķa valstī, ja šajā valstī nav noteikta cita kārtība;
• ja izvedamajam medību ierocim ir B kategorija (t.i., pusautomātisks ierocis, kuru iespējams pielādēt ar vairāk nekā 3 patronām, vai kuram ir noņemama patronu aptvere), tā izvešanai no Latvijas ir vajadzīga Valsts policijas atļauja un galamērķa valsts kompetentās iestādes izsniegts iepriekšējās piekrišanas dokuments ieroča un munīcijas pārvadāšanai, ja šajā valstī nav noteikta cita kārtība.

Ja Latvijas pilsonis vēlas uz laiku izvest medību šaujamieroci un munīciju uz trešo valsti, viņam nepieciešama:

• Valsts policijas atļauja ieroča un munīcijas pārvadāšanai;
• trešās valsts kompetentās iestādes attiecīgā atļauja ieroču un munīcijas ievešanai, ja šajā valstī nav noteikta cita kārtība.

Šķērsojot Latvijas robežu ar medību ieroci, tam jābūt izlādētam un iesaiņotam speciālā futrālī. Munīcijai jābūt iesaiņotai atsevišķi no ieroča. Ieroci vai munīciju no iesaiņojuma drīkst izņemt tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (dzinējmedības) nedrīkst organizēt bez medību vadītāja. Lai mednieks varētu vadīt dzinējmedības, viņam VMD jāsaņem medību vadītāja apliecība.

Topošajam medību vadītājam jānokārto eksāmens, to ir tiesības darīt medniekiem ar trīs gadu stāžu. Ar medību vadītāja eksāmena jautājumiem un pārbaudes programmu var iepazīties VMD tīmekļvietnē.

Pirms eksāmena kārtošanas:

• ne vēlāk kā piecas dienas pirms eksāmena VMD virsmežniecībai jāiesniedz iesniegums medību vadītāja eksāmenam;
• jāsamaksā valsts nodeva par eksāmena kārtošanu (to var izdarīt arī ar maksājumu karti uz vietas VMD);
• iesniegumam pievieno vienu fotogrāfiju un dokumentu par valsts nodevas samaksu (ja tas nav izdarīts VMD).

Uz medību vadītāja eksāmenu ierodas, ņemot līdzi pasi vai eID karti. Eksāmena rezultātus VMD paziņo uz vietas. Medību vadītāja apliecību VMD izsniedz 15 darba dienu laikā. Eksāmena rezultāti ir derīgi trīs gadus, ja šajā laikā medību vadītāja apliecību neizņem, eksāmens jākārto atkārtoti.

Meža inventarizāciju jebkurā meža īpašumā var veikt sertificēts meža inventarizācijas veicējs. Sertifikātus meža inventarizācijas darbu veikšanai fiziskām personām izsniedz atbilstības novērtēšanas institūcijas SIA „SILVASERT” un Latvijas koksnes kvalitātes ekspertu savienības Sertifikācijas birojs. Īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izvēlēties jebkuru meža inventarizācijas veicēju.

Gadījumos, kad īpašuma zemes robežu plānā nav iekšējās situācijas uzmērījuma, tātad nav korekti aizpildīta zemes robežu plāna eksplikācija, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var vērsties VMD ar iesniegumu ar mērķi iegūt VMD atzinumu par meža statusu īpašumā.

Pirms uzsākt koku ciršanu mežā tā īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāsaņem ciršanas apliecinājums. Iesniegumu koku ciršanai var adresēt jebkurai VMD mežniecībai.

Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, izņemot  gadījumus, kad veic sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršanu sanitārajā cirtē.

Ja plānots cirst kailcirti, cirsma dabā ir jāiezīmē un jāsagatavo cirsmas skice, kas jāpievieno iesniegumam. Cirsmu apvidū atzīmē tā, lai cirsmas robežas ir skaidri redzamas.

Pēc meža inventarizācijas pabeigšanas meža inventarizācijas veicējs sagatavo un nodod meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam iesniegumu meža inventarizācijas datu reģistrēšanai Meža valsts reģistrā un nogabalu raksturojošos rādītāju izdruku. Meža inventarizācijas veicējs sagatavoto informāciju nosūta VMD. 

Sešu mēnešu laikā no inventarizācijas lietas sagatavošanas datuma meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs šo iepriekš minēto iesniegumu iesniedz VMD papīra formātā vai kā ar drošu elektronisko parakstu parakstītu dokumentu, nosūtot to uz izvēlētās mežniecības e-pasta adresi vai VMD e-adresi.

Ciršanas apliecinājums ir VMD izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētās plānotās darbības likumību, un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju. Pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas vienmēr ir jāizņem apliecinājums.

Jebkurā VMD mežniecībā ir jāiesniedz iesniegums koku ciršanai. Iesniegumu var iesniegt:

• mežniecībā klātienē;
• tiešsaistē Meža valsts reģistrā;
• iesniegt iesniegumu kā elektronisku dokumentu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu;
• izmantojot pasta starpniecību;
• atstājot pasta kastītē pie mežniecības.

Nē, iesniegums ir rakstisks dokuments, kurā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norāda, kādu saimniecisko darbību un cik lielā apmērā viņš mežā vēlas veikt.

Ir daži izņēmuma gadījumi, kad ciršanas apliecinājums nav nepieciešams:

• tādu koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 cm;
• koku ciršanai kopšanas cirtē jaunaudzēs līdz 20 gadu vecumam;
• ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību noteiktos sausos un kritušos kokus. Katru gadu pirms šādu koku ciršanas uzsākšanas, bet ne biežāk kā reizi gadā meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir par koku ciršanu paziņot VMD;
• robežstigu ierīkošanai un uzturēšanai;
• lai nodrošinātu infrastruktūras darbību normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Ja nokritušos kokus grib izmantot savam labumam, piemēram, malkai, tos bez VMD ciršanas apliecinājuma drīkst savākt savā īpašumā, iepriekš par to paziņojot VMD, meža īpašumam ir jābūt veiktai meža inventarizācijai.

Lai atsauktu iesniegumu ciršanas apliecinājuma saņemšanai, ja apliecinājums vēl nav izsniegts, jāraksta iesniegums brīvā formā. Iesniegumā jānorāda īpašuma kadastra numurs, un jāatsaucas uz jau iesniegto iesniegumu ciršanas apliecinājuma saņemšanai. Gadījumā, ja ciršanas apliecinājums jau ir izsniegts, tā atsaukšanai arī nepieciešams rakstisks iesniegums brīvā formā par apliecinājuma atsaukšanu, kurā norādīts ciršanas apliecinājuma numurs.

Koku ciršanu mežā var veikt izmantojot vairākus ciršu veidus:

Galvenā cirte – koksnes galvenās ražas ievākšana mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas. Galvenās cirtes veikšanai ir vairāki aprobežojumi.

Kopšanas cirte – mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai. Kopšanas cirtes veikšana ir atkarīga no mežaudzes šķērslaukuma.

Sanitārā cirte – meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojāto, sauso, vēja gāzto un lauzto koku izciršanai.

Rekonstruktīvā cirte – cērt neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Cita cirte – cirtes veids, ko izmanto, ja cirte nepieciešama meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai, dabas vērtību saglabāšanai.

Jā, var nocirst, ja audze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Gadījumos, ja audze ir nopietni cietusi no kaitēkļiem vai citiem faktoriem, pastāv iespēja to nocirst galvenajā cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma saņemšanas. Sanitārā atzinuma saņemšanai jāgriežas mežniecībā, kura uzrauga meža apsaimniekošanu konkrētajā pagastā.

Pārskats ir rakstisks dokuments vai Meža valsts reģistrā tiešsaistē iesniegta informācija, kurā meža īpašnieks informē VMD par savā mežā veikto mežsaimniecības darbību.

Pārskatu var iesniegt tūlīt pēc saimnieciskās darbības pabeigšanas, bet ne vēlāk kā līdz nākoša gada 1. februārim par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību.

Pārskats ir jāiesniedz par šādām darbībām:

• par meža atjaunošanu;
• par meža ieaudzēšanu;
• par jaunaudžu kopšanu;
• par koku ciršanu saskaņā ar saņemto ciršanas apliecinājumu;
• par koku ciršanu, ja  apliecinājums nav bijis nepieciešams, bet iegūto kokmateriālu  apjoms ir lielāks par 10 kubikmetriem.

Informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību VMD var iesniegt jebkurā mežniecībā klātienē, nosūtīt ar pasta starpniecību, elektroniska dokumenta formātā vai tiešsaistē Meža valsts reģistrā.

Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var saņemt Meža valsts reģistrā reģistrēto aktuālo meža inventarizācijas datu informāciju – teksta datus un kartogrāfiskos datus. Aktuālos meža inventarizācijas datus iespējams saņemt:

• iesniedzot iesniegumu klātienē izvēlētajā mežniecībā;
• nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, uz jebkuras mežniecības oficiālo e-pasta adresi vai VMD e-adresi;
• iesniedzot iesniegumu VMD portālā Latvija.lv;
• noslēdzot līgumu par piekļuvi Meža valsts reģistram.

Iesniegumu iespējams sagatavot brīvā formā vai izmantot VMD sagatavoto iesnieguma veidlapu meža inventarizācijas datu saņemšanai

VMD sagatavo meža un meža zemes novērtējumu zemes kadastrālās vērtības un mežaudzes vērtības noteikšanai, izmantojot aktuālo Meža valsts reģistra informāciju. Pakalpojumu var saņemt, ja ir veikta meža inventarizācija un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts zemes robežu plāns. Iesnieguma iesniegšanas veidi ir sekojoši:

• iesniedzot iesniegumu klātienē izvēlētajā mežniecībā;
• nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, uz jebkuras mežniecības oficiālo e-pasta adresi vai VMD e-adresi.

Atmežošana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.

Primāro informāciju par būvniecības iecerēm, t.sk., ja būvniecība plānota meža zemē, iespējams saņemt attiecīgās pašvaldības būvvaldē.

Atmežošanas veicējam ir jāmaksā ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku kompensācija. 

Ja meža zemes atmežošanai ir nepieciešama koku ciršana, tad  pēc atmežošanas kompensācijas samaksas un atzīmes ierakstīšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi VMD ir jāsaņem ciršanas apliecinājums atmežošanas cirtē. Pēc ciršanas pabeigšanas VMD jāiesniedz pārskats par veikto ciršanu.

Zemes lietošanas veidu maina pēc ciršanas pārskata iesniegšanas VMD. Uz minētā pārskata saņemšanas pamata Valsts zemes dienestam nosūta paziņojumu  par zemes lietošanas veidu izmaiņām.

Informāciju par atmežošanas procesiem un atmežošanas kompensācijas aprēķināšanu var iegūt pie VMD piekritīgās virsmežniecības inženieriem mežsaimniecības jautājumos.

VMD reģistrē meža reproduktīvā materiāla piegādātājus, kas nodarbojas ar materiāla ražošanu, tirdzniecību vai importu. Lai kļūtu par meža reproduktīvā materiāla piegādātāju, nepieciešams aizpildīt iesnieguma veidlapu , iesniegt to klātienē kādā no VMD mežniecībām, nosūtīt to pa pastu uz izvēlētās mežniecības adresi vai nosūtīt ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus uz izvēlētās mežniecības elektroniskā pasta adresi vai iestādes e-adresi.

Stādus no Eiropas Savienības valstīm var ievest un izmantot meža atjaunošanā vai ieaudzēšanā, ja tie ir piemēroti Latvijas apstākļiem un to ieguves avots testēts ar kategoriju “uzlabots” vai “pārāks”. Kā arī ir jāsaņem pozitīvs Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” atzinums, kas apliecina meža reproduktīvā materiāla piemērotību meža atjaunošanai un ieaudzēšanai Latvijā.

No trešajām valstīm, piemēram, Baltkrievijas un Krievijas stādus drīkstēja ievest līdz 2019. gada 31. decembrim. Sākot ar 2020. gada 1. janvāri VMD meža reproduktīvā materiāla ievešanas atļauju no Baltkrievijas un Krievijas neizsniedz.

Priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanu var iesniegt rakstiski jebkura persona, aizpildot īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas pirmo daļu. Tai pievieno grafiski vai digitāli attēlotu paredzamo mikrolieguma teritoriju mērogā 1:5000 vai 1:10000. Iesniedzot īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas pirmo daļu, var tai pievienot eksperta sagatavotu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas otro daļu, kurā ietver sagatavoto informāciju par plānotā mikrolieguma teritoriju.

Visi nepieciešamie dokumenti jāiesniedz jebkurā VMD virsmežniecībā. Virsmežniecība izskatīs priekšlikumu un informēs iesniedzēju par mikrolieguma veidošanas gaitu.

Ja ir izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis, un īpašnieks vēlas mainīt (atcelt) iecirkņa statusu, viņam ir jāpieaicina sertificēts eksperts. Ekspertam ir jāizvērtē šī iecirkņa atbilstība mikrolieguma statusam un jāsniedz rakstisks atzinums par to.

Īpaši aizsargājamus meža iecirkņus izvērtē atbilstoši sugai vai biotopam, kura aizsardzībai izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis. Informāciju par sugām un biotopiem izsniedz VMD mēneša laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas. Ja VMD rīcībā nav informācijas par sugām, kuru aizsardzībai izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis, vai ja minētajā objektā netiek izveidots attiecīgo sugu mikroliegums, izvērtē, vai ir izveidojams mikroliegums īpaši aizsargājamam meža biotopam.

Eksperta atzinumu jāiesniedz jebkurā VMD virsmežniecībā. Virsmežniecība izskatīs iesniegtos dokumentus un pieņems lēmumu mainīt iecirkņa statusu, to atceļot un veidojot mikroliegumu, vai to atceļot un neveidojot mikroliegumu. Virsmežniecība informēs priekšlikuma iesniedzēju par pieņemto lēmumu.