Lai uzsāktu koku ciršanu savā īpašumā, īpašniekam ir jāpārliecinās vai darbība ir jāsaskaņo ar kādu valsts institūciju vai pašvaldību.
Ir svarīgi nošķirt, kad cērt kokus mežā un kad ārpus meža, jo ir atšķirīgs normatīvais regulējums.
Koku ciršana ārpus meža
Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā drīkst cirst pēc saviem ieskatiem, izņemot:
Pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus cērt:
- pilsētas un ciema teritorijā,
- īpaši aizsargājamā dabas teritorijā,
- kultūras pieminekļu aizņemtā platībā un tās aizsargjoslā,
- parkā, kapsētā un alejā,
- gar valsts un pašvaldību ceļiem,
- virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā,
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu zonā,
- vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktā ainaviski vērtīgā teritorijā,
- tad, kad cērtamais koks 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasniedzis Ministru kabineta noteikumu par koku ciršanu ārpus meža 1.pielikumā noteikto apkārtmēru.
Papildus saskaņojumi, kurus pieprasa pašvaldība, ja saņemts iesniegums koku ciršanai:
- ja ciršana plānota kultūras pieminekļu aizsargjoslā- pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinuma saņemšanas,
- ja ciršana plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, (aktuālā informācija meklējama Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols) vai koki sasnieguši noteikumu par koku ciršanu ārpus meža pielikumā noteikto koku apkārtmēru, pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas.
Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pašvaldībā iesniegumu par koku ciršanu.
Bez pašvaldības atļaujas iepriekš minētajās teritorijās var cirst:
- kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem,
- kokus teritorijā, kurā koku audzēšana ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem,
- ārkārtējā situācijā - kokus, kuru ciršana nepieciešama nacionālās drošības nodrošināšanai,
- kokus, kuru nociršana nav atliekama tādēļ, ka tie apdraud vidi un cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu; bet iepriekš ir jāveic fotofiksācija un jāinformē pašvaldība.
Koku ciršana ar pašvaldību nav jāsaskaņo, ja koku ciršana nepieciešama :
- būvniecībai- būvatļauja uzskatāma par koku ciršanas atļauju,
- derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai-zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma par koku ciršanas atļauju.
Dabas aizsardzības pārvalde atļauja nepieciešama (ar pašvaldību koku ciršana papildus nav jāsaskaņo):
- aizsargājama koka nociršanai,
- koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās,
- īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai.
Ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmi zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var apliecināt, aizpildot Ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmes apliecinājumu.
Koku ciršana mežā un meža zemē
Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, izņemot gadījumus, kad ir jānodrošina infrastruktūras darbība, kā arī kad tiek veikta sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršana normatīvajos aktos par koku ciršanu noteiktajā kārtībā.
Lai uzsāktu koku ciršanu mežā, nepieciešams apliecinājums, ko izsniedz Valsts meža dienestā (VMD). Ciršanas apliecinājums apliecina konkrētās plānotās darbības likumību un koksnes izcelsmi. Meža likumā ir noteikti arī gadījumi, kad koku ciršanai apliecinājums nav nepieciešams. Meža īpašnieks savā mežā bez apliecinājuma drīkst cirst :
- kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem;
- kokus kopšanas cirtē jaunaudzēs līdz 20 gadu vecumam;
- ja koki tiek cirsti robežstigu ierīkošanai un uzturēšanai;
Savukārt, ja plānota:
- plantāciju meža ciršana,
- sauso un vēja gāzto koku ciršana, gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību noteiktos sausos un kritušos kokus,
- koku ciršanu meža zemēs mežā ietilpstošos pārplūstošos klajumos un laucēs, kā arī mežam piegulošos un tajā ietilpstošos meža infrastruktūras objektos un purvos
meža īpašnieka pienākums katru gadu, pirms sākt koku ciršanu, paziņot Valsts meža dienestam. Paziņojumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu un plānoto ciršanas apjomu. Paziņojumu var iesniegt tiešsaistē Meža valsts reģistrā: autentificējoties ar Latvija.lv, kā arī var paziņot mutiski, rakstiski (iesniedzot klātienē, pa pastu vai mežniecību pastkastēs)
Lai pēc koku izstrādes mežā, kuru ciršanai nav nepieviešams VMD izsniegts apliecinājums, apliecinātu nocirstās koksnes izcelsmi, meža īpašnieks norādot izcirstās apjomu aizpilda :
- ja cērt plantāciju mežu, veidlapu Plantāciju mežā nocirstās koksnes izcelsmes apliecinājumu
- ja koku ciršanu veikta meža zemēs bez ciršanas apliecinājuma atļautajos gadījumos, Mežā nocirstās koksnes izcelsmes apliecinājumu
Ārkārtas gadījumos, ja nepieciešams uzturēt infrastruktūras darbību (piemēram, atjaunot elektroapgādi pēc plašām vējgāzēm vai sniegliecēm), ciršanu drīkst uzsākt bez apliecinājuma, to iepriekš mutiski saskaņojot ar VMD vai, ja mežs atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā, ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Avārijas situācijas likvidētājam ir pienākums nedēļas laikā pēc koku izciršanas informēt meža īpašnieku par veiktajām darbībām. Ja koku ciršana nepieciešama ekspluatācijas aizsargjoslās, kad koki potenciāli var apdraudēt infrastruktūras darbību, kokus cērt saskaņā ar Aizsargjoslu likumā un attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodikā norādīto kārtību.
Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību, tai skaitā koku ciršanu.
Pārskats jāiesniedz par koku ciršanu mežā un meža zemē:
- saskaņā ar apliecinājumu,
- saskaņā ar paziņojumu vai bez paziņošanas un iegūti kokmateriāli tālākai realizācijai vai pašpatēriņam iegūto kokmateriālu apjoms ir lielāks par 10 kubikmetriem.