Par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2025. gadā 

1. Rīkojums par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2025. gadā Latvijas Vēstnesī.  Aicinām iepazīties ar anotāciju.

2. Informācija par A, B, C aizsardzības zonām pieejama Meža valsts reģistrā kartes modulī.

Ciršanas ierobežojumi A, B un C zonā 2025. gadā darbojas no 1.aprīļa līdz 31. augustam.

Apturētie ciršanas apliecinājumi netiks pagarināti uz attiecīgo periodu. Izbeidzoties ierobežojumiem, ciršanas apliecinājuma darbība atjaunojas bez atsevišķa VMD lēmuma izdošanas, ja nav izbeidzies ciršanas apliecinājumā norādītais derīguma termiņš.

Drīkst, turklāt jāievēro, ka skujkoku kokmateriālus, kas nocirsti laika periodā no 1.septembra līdz 1.maijam, ir jāizved no meža ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam. Savukārt kokmateriālus, kas nocirsti  no 1.maija līdz 1.septembrim, jāizved ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas. Jāņem vērā, ka kokmateriālu  izvešana ir mežsaimnieciskā darbība, tādēļ jāievēro mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu termiņi dzīvnieku vairošanās sezonā. Ja kokmateriāli noteiktajos termiņos netiek izvesti, ir jāveic aizsardzības pasākumi pret stumbra kaitēkļiem.

Nē, šajā gadījumā ciršanas apliecinājums tiek izsniegts mēneša laikā.

Ja īpašnieks pamana, ka mežaudzē ir egles ar šādiem mizgraužu bojājumiem – ir zaļas skujas, bet stumbrā redzamas svaigas mizgraužu ieskrejas un ir pamanāmi brūni mizas milti, vai ir zaļas, dzeltenas vai brūnas skujas, daļēji nolobījusies miza, aiz mizas atrodamas mizgraužu vaboles, kāpuri vai kūniņas, vai egles jau ir nokaltušas un ir pilnībā bez skujām, bet vēl ir saglabājušies vainaga smalkie zariņi, miza daļēji atlupusi, uz koka mizas redzamas daudzas mizgraužu izskrejas – un šādu bojātu koku skaits ir vismaz 10 koki uz vienu ha, tad īpašniekam ir jāvēršas VMD pēc apliecinājuma sanitārajai cirtei pēc VMD sanitārā atzinuma.

Izsniedzot apliecinājumu cirtei pēc VMD sanitārā atzinuma un aktualizējot datus Meža valsts reģistrā dzēšas gan A, gan B un C zonas.

Ja mežaudzes neatbilst noteiktajiem kritērijiem, ciršanai ierobežojumi nav noteikti, taču NAV VĒLAMS cirst skuju kokus, jo tie izdala terpēnus, kas tomēr pievilina mizgraužus. Lapukoku ciršanai ierobežojumu nav.

Ja cirsma skujukoku mežaudzē ietilpst B aizsardzības zonā vairāk kā 20% no cirsmas platības, tad B aizsardzības zonā ieskaita visu mežaudzi. Līdzīgu principu attiecina arī uz C zonu.

Nē, sanitāro vienlaidus cirti izpilda platībā, kas nepieciešama bojāto koku izciršanai – vismaz 0,8 ha platībā vai pa nogabala ārējām robežām, ja nogabals ir mazāks par 0,8 ha. Cirsmā neiekļauj nebojātas mežaudzes.

Jā, cērtot mizgraužu invadētās egles ĪADT, kurās ir atļauta sanitārā vienlaidus cirte saskaņā ar VMD sanitāro atzinumu, ir jāsaglabā augtspējīgos citu sugu kokus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī jāievēro dažādus citus nosacījumus, kas izriet no Meža likuma un konkrētās aizsargājamās teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, noteiktā apmērā jāsaglabā sausus stāvošus kokus un kritalas, jāievēro putnu saudzēšanas periodus un tamlīdzīgi.

Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta, izņemot mazā ērgļa aizsardzībai izveidotos mikroliegumus, kur kaitēkļu bojāto egļu izciršana pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma ir atļauta laika posmā no 1.oktobra līdz 31.martam. Mazā ērgļa mikroliegumos, kuri atrodas īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā, papildus nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

Buferzonās ap putnu aizsardzības mikroliegumiem sanitārā cirte ir atļauta, taču ir jāievēro mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus putnu saudzēšanas periodos, kas dažādām sugām ir noteikti atšķirīgi – pamatā no 1.marta līdz 31.jūlijam, bet var būt arī no 1.februāra līdz 30.oktobrim.