Pēdējos gados iznākušie, uz jauniem faktiem, pētījumiem un intervijām balstītie, ziņojumi par Ukrainu (meklēt tālāk rakstā) norāda, ka ikvienā kokmateriālu piegādes ķēdē Ukrainā var pastāvēt risks, ka kokmateriāli cirsti, tirgoti vai eksportēti nelegāli. Valstī, tostarp meža nozarē, ir arī ļoti augsts korupcijas risks. Jau pašā meža uzraudzības un apsaimniekošanas modelī, kas šobrīd pastāv Ukrainā, ir daudz vietas koruptīvām darbībām; kā arī likumdošana un likumu piemērošana ir neefektīva. Tas viss nozīmē, ka, lai izpildītu ES Kokmateriālu Regulas prasības, tirgus dalībniekiem, kuri importē kokmateriālus vai koka izstrādājumus no Ukrainas, ir jābūt ļoti rūpīgiem un stingriem, veicot risku novērtēšanu un risku mazināšanas pasākumus.
Ne tikai minētie, plašākie ziņojumi liecina par risku Ukrainā. Arī internetā var atrast ne mazums pierādījumu par tiesvedībā iesaistītiem ierēdņiem/valsts mežsaimniecības uzņēmumu vadītājiem, dokumentu viltojumiem u.c. informāciju. Tirgus dalībnieku pienākums ir šo visu ņemt vērā, veicot risku vērtēšanu. Ja risku nav iespējams efektīvi mazināt līdz maznozīmīgam, kokmateriālus vai koka izstrādājumus tirgū laist nevar.
Ņemot vērā augsto risku un lielos Ukrainas koksnes importa apjomus ES, Eiropas Komisijas ES Kokmateriālu regulas ekspertu grupa šobrīd gatavo īpašu Norādījumu dokumentu par Ukrainu, kurš būs jāņem vērā tirgus dalībniekiem, laižot tirgū kokmateriālus vai koka izstrādājumus.
Daļu nelegālo kokmateriālu Ukrainā sastāda materiāli, kas cirsti bez dokumentiem jeb zagti, tomēr lielākā problēma ir nelikumīga ciršana ‘ar papīriem’, tas ir, kad ir ciršanas atļauja u.c. dokumenti, bet tie izdoti un mežistrāde notikusi pretēji valstī noteiktajiem likumiem, ar valsts iestāžu un valsts uzņēmumu darbinieku ziņu. Tas nozīmē, ka tirgus dalībnieks nevar paļauties tikai uz oficiāli izdotajiem dokumentiem un Ukrainā lietoto elektronisko kokmateriālu izsekošanas sistēmu. Informācija norāda arī uz to, ka šobrīd situācija saistībā ar nelegālu ciršanu neatšķiras FSC sertificētos un nesertificētos mežos. Tāpat, koku tirdzniecība (ar divpusējiem kontraktiem vai izsolēs) bieži tiek organizēta nelikumīgi, kā arī, pretēji eksporta aizliegumam, malkas koksnes (kombinētās nomenklatūras kods 4401) vietā tiek eksportēti citi apaļkoki (kods 4403). Protams, arī nodokļu un nodevu nemaksāšana, ciktāl tas saistīts ar kokmateriāliem, padara kokmateriālus par nelikumīgi iegūtiem Regulas izpratnē.
Būtiskākie riski piegādes ķēdēs: bez pamata izdotas ciršanas atļaujas sanitārajām cirtēm; robežu, ciršanas noteikumu utt. neievērošana cērtot; viltoti dokumenti; ciršana bez dokumentiem jeb zagšana un kokmateriālu iepludināšana dažādās piegādes ķēdēs; nodokļu šmaukšana; kokmateriālu tirgošana neievērojot likumdošanu, slēdzot nepamatotus kontraktus, mākslīgi pazeminot vai paaugstinot cenu; dažādi kokmateriālu eksporta pārkāpumi.
Risku novērtēšanā un mazināšanā būtu jāietver šādi pasākumi:
- Publiski pieejamās datu bāzēs pārliecināties, vai Ukrainas Valsts mežu resursu aģentūras konkrētā reģiona amatpersonas, Valsts meža uzņēmumu vadītāji u.c. piegādes ķēdē iesaistītie nav sodīti vai iesaistīti tiesvedībā; kā arī internetā vai citādi (piemēram, iesaistot neatkarīgus ekspertus vai NVO Ukrainā) meklēt, vai konkrētā mežsaimniecība vai privāti uzņēmumi jebkurā no piegādes ķēdes posmiem nav minēti saistībā ar nelegālu darbību veikšanu. (Var meklēt, piemēram, NVO vai valsts iestāžu ziņojumos, ziņu rakstos Ukrainas medijos un tml.)
- Īpašu uzmanību pievērst pārbaudēm, ja kokmateriāli nāk no sanitārajām cirtēm – tam, vai sanitārās cirtes ir bijušas pamatotas un nepieciešamas. Iespējas ir auditi, neatkarīgu ekspertu slēdzieni, neņemt koksni, ja tā nāk no sanitārajām cirtēm.
- Skatīt, vai sakrīt cirsmas veids un kokmateriāla kvalitāte. Tāpat skatīt, vai ‘uz papīra’ un realitātē sakrīt apaļkoku kvalitāte ar daudzumu un produkta veidu. Izcelsmes sertifikātos, kas ir eksporta dokuments, piemēram, var izrēķināt, vai nav uzrādīts pārāk augsts lietderīgais zāģmateriālu iznākums, kas, visticamāk, neatbilst reālajai situācijai. Vai arī, piemēram, no malkas iegūti kvalitatīvi zāģmateriāli vai sagataves. (Tādas darbības ļauj legalizēt nelegālus jeb zagtus kokmateriālus, samazināt nodokļu lielumu, ‘legalizēt’ sanitārā cirtē iegūtus augstas kategorijas kokmateriālus un tml.)
- Pārliecināties, vai kokmateriālu tirdzniecība, izsoles notikušas atbilstoši Ukrainas likumdošanai.
- Par augstu risku (korupcija, maksājumi valsts amatpersonām, nodokļu šmaukšana) var liecināt tas, ka maksājumi tiek veikti uz kontu ārpus Ukrainas, kā arī, ja kādā piegādes ķēdes posmā iesaistītas ārvalstīs reģistrētas firmas.
- Arī ja kokmateriāli nāk no FSC sertificēta meža vai produkti ir sertificēti vai kontrolēti, veikt augstāk minētās pārbaudes.
- Pārliecināties, vai uz importēto produktu neattiecas eksporta aizliegums (arī tad, ja produktam ir visi dokumenti vai ja to eksportē Valsts meža uzņēmums).
Noderīga informācija:
Eiropas Komisijas TAIEX ekspertu misijas Ukrainā ziņojums angļu valodā atrodams (šeit>>).
NVO ‘Earthsight’ ziņojums angļu valodā atrodams (šeit>>).
NVO ‘WWF Germany’ vadītais tehniskais ziņojums angļu valodā atrodams (šeit>>).
ANO Vides programmas veidotais īsais pārskats par Ukrainu, kurš paredzēts kā palīgmateriāls ES Kokmateriālu regulas piemērošanā, angļu valodā atrodams (šeit>>).
Zemāk, kā piemēri, dažas informatīvas saites, bet daudz informācijas pieejama internetā angļu, krievu un ukraiņu valodās, ievadot pārlūkprogrammas meklētājā atslēgvārdus.
https://www.addendum.org/holzmafia/parquet-ukraine/
https://en.brdo.com.ua/main/brdo-budget-ukraine-loses-200-million-hryvnas-annually-illegal-sawmills/
https://zn.ua/ECONOMICS/wwf-uhudshil-pokazateli-nezakonnyh-rubok-v-ukraine-301041_.html
http://epl.org.ua/en/announces/chomu-v-ukrayini-lisova-sertyfikatsiya-ne-pratsyuye-na-povnu/
http://www.asi-assurance.org/s/post/a1J1H000001maBLUAY/p0679
Noderīgas saites:
https://verdictum.ua (maksas; tieslietas)
http://court-on-the-palm.com.ua/ (daļēji maksas; tieslietas)
http://reyestr.court.gov.ua/ (pieejama no Ukrainas IP adresēm; tieslietas)
Neskaidrību gadījumā sazināties ar VMD vecāko eksperti Stellu Boķi (+371 26559802; stella.boke@vmd.gov.lv)