Biežāk uzdotie jautājumi par lietotni “Mednis”

Lai reģistrētos lietotnē “Mednis”, nepieciešama autentifikācija ar portāla latvija.lv autentifikācijas rīkiem (ID karti, e-parakstu, internetbankas rekvizītiem). Autentifikācija nepieciešama, lai nodrošinātu mobilās lietotnes “Mednis” lietotāja atbildību par lietotnē iesniegtās informācijas saturu. Reģistrēties lietotnē “Mednis” iespējams no mobilās lietotnes vai datorā pieejamās “Mednis” versijas. Reģistrēties mobilajā lietotnē “Mednis” nepieciešams tikai vienu reizi, bet pēc tam lietotājs var autorizēties, ievadot savu e-pasta adresi un paroli.

Lietotnē “Mednis” var reģistrēties gan mednieki, gan personas, kas nav mednieki. Lai reģistrētos mobilajā lietotnē “Mednis”, autentificējoties kā medniekam, nepieciešama derīga mednieka apliecība, derīga sezonas karte un mednieka profils Meža valsts reģistrā. Nemedniekiem ir pieejamas tikai lietotnes “Mednis” sadaļas “Novērojumi” un “Postījumi”. Vienā telefonā vai datorā var reģistrēties vai autorizēties vairākas personas, kuru e-pasta adreses un paroles atšķiras.

Lietotni “Mednis” iespējams lietot telefonos ar “Android” operētājsistēmu (8.0.0 vai jaunāku) un “Apple iOS” operētājsistēmu (15.7 vai jaunāku). Vecākās operētājsistēmās lietotne var nedarboties.

Mednieks, kuram ir mednieka profils Meža valsts reģistrā, var reģistrēties “Mednī” no cita telefona vai datorā pieejamās “Medņa” versijas, autentificējoties ar portāla latvija.lv autentifikācijas rīkiem (internetbankas rekvizītiem, ID karti, e-parakstu). Šāda reģistrācija medniekam nepieciešama tikai vienu reizi.

Ja mednieks nevar autentificēties “Mednī” ne ar vienu no portāla latvija.lv piedāvātājiem autentifikācijas rīkiem, tad šādi rīki viņam ir jāiegūst. Ir izveidota datorā pieejama “Medņa” versija (https://web.mednis.app/login), kurā mednieks var izveidot “Medņa” kontu un autentificēties lietotnē ar ID karti un e-parakstu. Šī autentifikācija aizstāj mednieka parakstu informācijai, kuru medniekam ir pienākums iesniegt VMD.

ja medniekam ir “Medņa” ID numurs (redzams lietotāja profilā), taču nav portāla Latvija.lv atbalstīto autentifikācijas rīku (e-ID kartes, e-paraksta, Smart-ID vai bankas konta piekļuves rekvizītu), tad rīcība ir šāda:

1) Tiek rakstīts e-pasts uz adresi atbalsts@vmd.gov.lv ar lūgumu piesaistīt mednieku lietotnei “Mednis”, norādot mednieka vārdu, uzvārdu, mednieka apliecības numuru un “Medņa” ID numuru (redzams lietotāja profilā);

2) VMD telefoniski sazināsies ar e-pastā norādīto mednieku, izmantojot telefona numuru, kas norādīts Meža valsts reģistrā, lai pārliecinātos, ka konkrētā persona tiešām ir izteikusi šādu lūgumu:

a) ja e-pastā norādītā informācija ir patiesa un mednieks apliecinājis vēlmi piesaistīt savu “Medņa” ID Meža valsts reģistrā norādītajiem mednieka datiem, tad piesaiste tiks veikta nekavējoties;

b) ja sazināties ar mednieku nebūs iespējams vai tiks iegūta cita informācija, kas liedz pievienot konkrētā mednieka “Medņa” ID Meža valsts reģistra datiem, tad pa saņemto e-pastu tiks sniegta informācija ar norādēm tālākai rīcībai.

Jā, drīkst, ja medniekam ir derīga mednieka apliecība un aktīva sezonas karte. Taču medīt limitētos medījamos dzīvniekus, stirnas un mežacūkas (kas atļauts tikai reģistrēta medību iecirkņa robežās), drīkst tikai konkrētā medību iecirkņa biedri, kas iepriekš reģistrējušies lietotnē “Mednis” un pievienoti iecirkņa biedru sarakstam. Šī mednieka nomedītie nelimitētie dzīvnieki (piemēram, bebri, lapsas vai ūdensputni) būs jāreģistrē lietotnē “Mednis” citam medniekam (ar piešķirtām administratora tiesībām), piezīmēs norādot viņa mednieka apliecības numuru.

Pārbaudīt, vai “Mednī” ievadīta pareiza e-pasta adrese un parole. Lai noteiktu, vai e-pasta adrese ir reģistrēta “Mednī”, iespējams nospiest uzrakstu “Vai esat aizmirsis savu paroli?”. Tad atkārtoti jāievada e-pasta adrese, uz kuru tiks nosūtīts pārbaudes kods, kas jāievada lietotnē. Ja e-pasts reģistrēts “Mednī”, tiks nosūtīta ziņa, ka e-pasts ir verificēts, parādīsies iespēja nomainīt paroli autorizēties “Mednī” vēlreiz.

Pēc telefona nomaiņas vēlreiz reģistrēties “Mednī” nevajag, jo tas izdarīts jau iepriekš. Nepieciešama tikai autorizācija. Taču vecajā telefonā saglabātā “Medņa” informācija, kas nav nosūtīta uz Meža valsts reģistru, uz jauno telefonu pārnesta netiek.

Visu no lietotnes iesūtīto informāciju mednieks var redzēt MVR,  autorizējoties tajā ar portāla Latvija.lv pieslēgšanās rīkiem. Iesniegtos datus tabulas formātā iespējams lejupielādēt sadaļā “Mana mednieka informācija” – “Iesūtītie vienumi no Mednis”.

Reģistrējot nomedīšanas informāciju, lietotne “Mednis” strādā bezsaistes režīmā un nosūta datus uz Meža valsts reģistru tikai tad, kad ir labs, stabils mobilo sakaru signāls. Lietotne “Mednis” nosūta informāciju tikai pēc tam, kad lietotnē ir autorizējies mednieks. Ja autorizācija tiek pārtraukta, t.i., “ir iziets no lietotnes "Mednis”, dati automātiski nosūtīti netiek, un medniekam tie vēlāk jānosūta manuāli.

Ja pastāv aizdomas, ka medību vietā nebūs sakaru signāla, mobilajā lietotnē “Mednis” nepieciešams autorizēties vēl pirms medībām. Vietā, kur būs slikts sakaru signāls, lietotnē “Mednis” autorizēties nevarēs, taču lietotne joprojām strādās bezsaistē.

Telefona atrašanās vietas (ģeolokācijas) noteikšana nav saistīta ar pieejamo mobilo sakaru zonu, jo GPS signālu no kosmosā esoša satelīta nolasa pašā telefonā iebūvēts uztvērējs. Nepieciešams vienīgi sekot līdzi tam, lai telefonā būtu ieslēgta atrašanās vietas noteikšanas funkcija.

Informāciju pēc tās reģistrēšanas var nosūtīt arī vēlāk (vienas dienas laikā pēc medībām). Nepieciešams ņemt vērā, ka tiešsaistes kartes, Valsts zemes dienesta kadastra informāciju un ZMNĪ meliorācijas sistēmu kadastra datus “Mednis” saņem tiešsaistē.

Informāciju par nomedītu dzīvnieku “Mednī” pirmkārt ir nepieciešams reģistrēt, pievienojot medījuma fotoattēlu un pārējo pieprasīto informāciju. Savukārt nosūtīt šo informāciju var arī vēlāk (vienas dienas laikā pēc medībām). Medījuma reģistrēšana “Mednī” ir uzskatāma par “atļaujas norakstīšanu”, bet reģistrētās informācijas nosūtīšana uz MVR – par “trešā pielikuma iesniegšanu”.

Ja sakaru signāls ir labs, informācijas reģistrēšana un nosūtīšana “Mednī” notiek vienlaicīgi. Savukārt, ja “Mednim” jāstrādā slikta signāla apstākļos vai bezsaistē, “Mednis” informāciju tikai reģistrē, taču nenosūta. Tādā gadījumā medniekam pašam ir manuāli jānosūta iepriekš reģistrētā, taču nenosūtītā informācija (nepārtraucot autorizāciju jeb “neizejot no Medņa”).

Nepieciešams ņemt vērā, ka “Mednī” reģistrētā, taču nenosūtītā informācija saglabājas tikai telefonā. Ja telefons nomainīts, šī informācija uz jauno telefonu pārnesta netiek.

Reģistrēt medību iecirknī nomedītus limitētos medījamos dzīvniekus, stirnas un mežacūkas var tikai tie mednieki, kurus medību tiesību lietotāja atbildīgā persona ir pievienojusi medību iecirkņa biedru sarakstam.

Reģistrēt un nosūtīt informāciju par nomedītu dzīvnieku var tikai tie mednieki, kuriem ir aktīvas (derīgas) sezonas kartes.

Informācijas reģistrēšanai un nosūtīšanai nepieciešams 1) uz vietas “Mednī” uzņemts medījuma fotoattēls un 2) noteikta GPS lokācija. Kamēr to nav, reģistrēt nomedītu dzīvnieku nevar un sistēma nepiešķir licences numuru. Reģistrēto informāciju “Mednis” nosūta tikai tad, ja ir labs sakaru signāls. Ja signāla nav vai arī signāls ir slikts, lietotnē parādās teksts “Gaida nosūtīšanu”. Tādā gadījumā, nepārtraucot autorizāciju (“neizejot no Medņa”), sameklē vietu ar labu sakaru signālu un informāciju nosūta atkārtoti, vēlreiz aktivizējot “Mednī” reģistrētā fakta nosūtīšanu. Pats “Mednis” šādu informāciju automātiski nesūtīs.

Iespējamie risinājumi problēmu gadījumā – atjaunot “Medni” uz jaunāko versiju (to var izdarīt, arī “neizejot no Medņa”); pārbaudīt telefona GPS lokācijas iestatījumus; pārbaudīt atļaujas telefona lietotnēm piekļūt GPS informācijai un uzņemt fotoattēlus; pārbaudīt, vai telefonā nav ieslēgts lidojuma režīms vai VPN pieslēgums; pārbaudīt, vai nav vajadzīgi atjauninājumi pašam telefonam (vecās operētājsistēmu versijās “Mednis” nedarbojas”).

Ja risinājumi nelīdz, ziņot par problēmu uz e-pastu atbalsts@vmd.gov.lv un sūtīt atkļūdošanas (debugging) informāciju uz e-pastu support@mednis.app. Iespēja nosūtīt atkļūdošanas informāciju meklējama “Medņa” sadaļā “Par lietotni”.

• Gaida nosūtīšanu: telefons atrodas ārpus mobilo datu pārklājuma.
• Sūta: telefons atrodas mobilo datu pārklājumā un ieraksts tiek sūtīts.
• Nosūtīts: ieraksts ir veiksmīgi nosūtīts.
• Sūtīšanas kļūda: kļūda dēļ mobilā tīkla pārrāvuma dēļ. Datus iespējams nosūtīt vēlreiz, uzklikšķinot uz ieraksta. Nav nepieciešams vēlreiz iesniegt jaunu vienumu.

Ja telefons sabojājies vai izlādējies, tad tā ir lietotāja atbildība. Tādā gadījumā dzīvnieku var reģistrēt cits medību iecirkņa biedrs (ar piešķirtām administratora tiesībām), ierodoties nomedīšanas vietā.

Traucējumi mobilo sakaru vai GPS darbībā var ietekmēt vienīgi dzīvnieka reģistrācijai patērēto laiku un brīdi, kad reģistrētā informācija tiek iesniegta Meža valsts reģistrā. Ja rodas liela mēroga tehniskas problēmas mobilā tīkla vai GPS darbībā, pastāv iespēja informēt par to medību inspektoru.

Pirms medībām pārliecināties, ka “Mednim” telefona iestatījumos ir dota atļauja pieķļūt telefona atrašanās vietas (ģeolokācijas) informācijai un atļauja uzņemt fotogrāfijas. Pārliecināties, ka instalēti vajadzīgie telefona atjauninājumi. Pārliecināties, ka telefonam ir ieslēgta zibspuldze.

Iespējamā problēma – tiek izmantoti vāji, nestabili sakaru tīkla signāli. Atjaunot “Medni” uz jaunāko versiju, kas nosūta reģistrēto informāciju tikai pie laba, spēcīga tīkla signāla. GPS lokācijas nobīde var gadīties arī veciem un/vai lētiem viedtelefonu modeļiem. Ir telefonu modeļi, kas ļauj izvēlēties, cik spēcīgu signālu izmantot GPS lokācijas noteikšanai vai nolasīt atrašanās vietas datus no mobilo sakaru torņiem.Nelielas GPS signāla novirzes (līdz 20-30 m), reģistrējot medījumu, ir pieļaujamas. Neskaidrību gadījumā sazināties ar VMD inženieri medību jautājumos situācijas risināšanai.

Informāciju par nomedītu dzīvnieku “Mednī” pirmkārt ir nepieciešams reģistrēt, pievienojot medījuma fotoattēlu un pārējo pieprasīto informāciju. Savukārt nosūtīt šo informāciju var arī vēlāk (vienas dienas laikā pēc medībām). Galvenais ir dzīvnieka reģistrēšanas fakts “Mednī”. Medījuma reģistrēšana ir uzskatāma par “atļaujas norakstīšanu”, bet reģistrētās informācijas nosūtīšana uz MVR – par “trešā pielikuma iesniegšanu”.

Ja sakaru signāls ir labs, informācijas reģistrēšana un nosūtīšana “Mednī” notiek vienlaicīgi. Savukārt, ja “Mednim” jāstrādā slikta signāla apstākļos vai bezsaistē, “Mednis” informāciju tikai reģistrē, taču nenosūta. Tādā gadījumā medniekam pašam ir manuāli jānosūta iepriekš reģistrētā, taču nenosūtītā informācija (nepārtraucot autorizāciju jeb “neizejot no Medņa”).

Nepieciešams ņemt vērā, ka “Mednī” reģistrētā, taču nenosūtītā informācija saglabājas tikai telefonā. Ja telefons nomainīts, šī informācija uz jauno telefonu pārnesta netiek.

Reģistrēt medību iecirknī nomedītas stirnas, mežacūkas un limitētos medījamos dzīvniekus (aļņus, staltbriežus, vilkus, rubeņus) var tikai tie mednieki, kurus medību tiesību lietotāja atbildīgā persona ir pievienojusi medību iecirkņa biedru sarakstam. Mednieks, kurš nav pievienots nevienam medību iecirknim, joprojām var reģistrēt “Mednī” nomedītos nelimitētos medījamos dzīvniekus un putnus (izņemot stirnas un mežacūkas).

Pēc pievienošanas biedru sarakstam medniekam kļūst pieejama “Medņa” MTL sadaļa, kurā redzami dati par konkrētā iecirkņa (vai iecirkņu) medību platībām un tam izsniegtajām medību atļaujām. Kartē kļūst pieejami datu slāņi ar medību iecirkņa informāciju (medību platībām un to robežām, VZD kadastru, ZMNĪ meliorācijas kadastru, novērojumu un postījumu datiem, infografikām u.c.).

Medību iecirkņa biedru sarakstam jaunus biedrus var pievienot tikai mednieks, kurš ir reģistrēts Meža valsts reģistrā kā medību iecirkņa atbildīgā persona. Atbildīgā persona var pievienot jaunus biedrus iecirkņa biedru sarakstam, dzēst biedrus no iecirkņa biedru saraksta, reģistrēt iecirknī nomedītos dzīvniekus, ko nomedījuši citi mednieki, un piešķirt iecirkņa biedriem administratora tiesības.

Medību iecirkņa biedri, kam piešķirtas administratora tiesības, var reģistrēt iecirknī nomedītos dzīvniekus, ko nomedījuši citi mednieki (piemēram, ērtākai dzinējmedību organizācijai vai ja dzīvnieku nomedījis viesmednieks). Administrators citam medniekam administratora tiesības piešķirt nevar. Administratoru skaits nav ierobežots (t.i., administratora tiesības var piešķirt visiem iecirkņa biedru sarakstā esošajiem medniekiem).

Šo informāciju var redzēt tikai tie mednieki, kas pievienoti medību iecirkņa biedru sarakstam.

Problēmu izraisa lietotnes piekļuves atslēgas derīguma termiņi. Atjaunot “Medni” uz jaunāko pieejamo versiju un autorizēties lietotnē vēlreiz.

“Mednī” izsniegtās atļaujas redzamas visiem reģistrētajiem kluba biedriem, un iespēja piešķirt atsevišķiem biedriem konkrētu atļauju skaitu nav paredzēta. Nav plānots ieviest iespēju izmantot medību atļaujas tikai ar medību tiesību lietotāja pārstāvja pilnvaru.

Iespēja slēpt informāciju no medniekiem, kuri pievienoti konkrētā medību iecirkņa biedru sarakstam, “Mednī” nav paredzēta. Pastāv iespēja nepievienot medniekus biedru sarakstam vai izdzēst no tā. Ieviest iecirkņu biedra saraksta šķirošanas funkciju nav paredzēts.

Ja medībās piedalās mednieks, kurš nav pievienots medību iecirkņa biedru sarakstam (viesmednieks), tad iecirkņa atbildīgā persona vai administrators uz laiku pievieno viesmednieku medību iecirkņa biedru sarakstam, bet pēc medībām dzēš viņu no saraksta. Pievienot viesmednieku iecirkņa biedru sarakstam ieteicams vēl pirms medībām. Pēc tam nomedīto limitēto dzīvnieku, stirnu vai mežacūku “Mednī” var reģistrēt pats viesmednieks, atbildīgā persona vai administrators, izvēloties sarakstā viesmednieka apliecības numuru. Dzīvnieks jāreģistrē nomedīšanas vietā.

Ja viesmednieks medī nelimitētos dzīvniekus (izņemot stirnas un mežacūkas), tad pievienot viņu iecirkņa biedru sarakstam nav obligāti.

Ja medībās piedalās ārvalstu mednieks, viņa nomedīto dzīvnieku “Mednī” reģistrē iecirkņa atbildīgā persona vai administrators. Lai reģistrētu nomedīto dzīvnieku “Mednī”, reģistrētājam ir jāierodas nomedīšanas vietā.

Ja ārvalstnieks nomedījis limitēto dzīvnieku, stirnu vai mežacūku, informācijas laukā “Mednieks ārzemnieks” ieraksta ārvalstu mednieka medību atļaujas numuru. Ja nomedīts nelimitētais dzīvnieks, medību atļaujas numuru var ierakstīt laukā “Piezīmes”.

Medību noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja iecirknī individuāli medī ārvalstu mednieks, medību vadītāja pienākumi ir saistoši medību tiesību lietotājam vai tā pilnvarotajai personai. Respektīvi, par ārzemnieka nomedīto dzīvnieku reģistrāciju individuālajās medībās atbild vietējais medību tiesību lietotājs, kas uzņem un pavada ārzemnieku.

Ja ārvalstu mednieks publiskajās ūdenstilpēs vai to tauvas joslā medī ūdensputnus, medību vadītāja pienākumi ir saistoši pašam ārvalstu medniekam. Taču nomedītus nelimitētus dzīvniekus (t.sk. ūdensputnus) “Mednis” ļauj reģistrēt arī ārpus reģistrēta medību iecirkņa un arī medniekam, kurš nav kāda konkrēta medību iecirkņa biedrs. Respektīvi, ārvalstu mednieka nomedītus ūdensputnus “Mednī” var reģistrēt jebkurš cits mednieks, piezīmēs norādot ārvalstnieka medību atļaujas numuru. Galvenais ir medījuma reģistrācijas fakts “Mednī”.

Ja ārvalstu mednieks publiskajās ūdenstilpēs vai to tauvas joslā medī nelimitētos medījamos dzīvniekus, par viņa nomedīto dzīvnieku reģistrāciju atbild ūdenstilpei pieguļošā medību iecirkņa medību tiesību lietotājs (vai pats ārvalstnieks, ja viņš medī platībās, kur ūdenstilpei nepieguļ neviens medību iecirknis).

Viena iespēja – mednieks var autorizēties “Mednī” no cita telefona, ievadot savu e-pasta adresi (ja tāda ir) un paroli. Otra iespēja – nomedīto dzīvnieku “Mednī” viņa vietā var reģistrēt cits mednieks, kurš “Mednī” reģistrēts konkrētā medību iecirkņa biedru sarakstā kā administrators. Nosacījumi - lai šādi reģistrētu nomedīto dzīvnieku “Mednī”, nomedītājam ir jābūt šī iecirkņa biedru sarakstā, bet reģistrētājam ir jāierodas nomedīšanas vietā.

Reģistrēt ārvalstu mednieku medību iecirkņa biedru sarakstā nevar. Ja ārvalstu medniekam nav latvija.lv autentifikācijas rīku, viņam nav arī sava mednieka profila MVR. Tehnisks risinājums pastāv, taču tas ir ilgs un nav automātisks. Lūgums šāda jautājuma risināšanai vērsties VMD.

Medību noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja iecirknī individuāli medī ārvalstu mednieks, medību vadītāja pienākumi ir saistoši medību tiesību lietotājam vai tā pilnvarotajai personai. Respektīvi, par ārzemnieka rīcību individuālajās medībās atbild vietējais medību tiesību lietotājs, kas uzņem un pavada ārzemnieku.

Ieteicamākais risinājums – ārvalstnieka nomedīto dzīvnieku “Mednī” reģistrē iecirkņa atbildīgā persona vai administrators. Lai reģistrētu nomedīto dzīvnieku “Mednī”, reģistrētājam ir jāierodas nomedīšanas vietā.

Ja ārvalstnieks nomedījis limitēto dzīvnieku, stirnu vai mežacūku, informācijas laukā “Mednieks ārzemnieks” ieraksta ārvalstu mednieka medību atļaujas numuru. Ja nomedīts nelimitētais dzīvnieks, medību atļaujas numuru var ierakstīt laukā “Piezīmes”.

Medības reglamentējošie normatīvie akti pieļauj nelimitēto medījamo dzīvnieku medības ārpus reģistrēta medību iecirkņa ar medību tiesību īpašnieka rakstisku atļauju. Uz stirnām un mežacūkām tas neattiecas. Ārpus iecirkņa nomedīti nelimitētie dzīvnieki arī jāreģistrē “Mednī”.

Ar “Medņa” palīdzību reģistrēta un iesniegta informācija ir dzīvnieka likumīgas ieguves apliecinājums, un VMD nav pamata to apšaubīt, ja vien nav saņemta pretēja informācija.

Nomedītos nelimitētos dzīvniekus (izņemot stirnas un mežacūkas) “Mednis” ļauj reģistrēt arī ārpus reģistrēta medību iecirkņa robežām. Taču, ja dzīvnieki nomedīti ārpus medību iecirkņa, tie iecirknim netiek piesaistīti, lai gan nomedīšanas koordinātes tiek fiksētas.

Brīdinājums par iziešanu ārpus izvēlētā medību iecirkņa robežām iekļaut “Mednī”, sākot ar 2.2.0 versiju.

Nomedītos nelimitētos dzīvniekus (izņemot stirnas un mežacūkas) “Mednis” ļauj reģistrēt arī ārpus reģistrēta medību iecirkņa robežām. Respektīvi, nelimitētie dzīvnieki nav piesaistīti kādam konkrētam medību iecirknim, lai gan nomedīšanas koordinātes tiek fiksētas.

Medību iecirknī nomedītos nelimitētos dzīvniekus (izņemot stirnas un mežacūkas) “Mednis” ļauj reģistrēt arī medniekam, kurš nav konkrētā medību iecirkņa biedrs. Savukārt, lai medītu stirnas un mežacūkas, medniekam ir jābūt pievienotam šī iecirkņa biedru sarakstā.

Nomedītos ūdensputnus var reģistrēt “Mednī” ūdens objekta krastā pēc medību pabeigšanas. Medības reglamentējošie normatīvie akti nenosaka, ka medījums jāreģistrē nekavējoties pēc krišanas. Nomedītu bebru pirms reģistrācijas ir pieļaujams izvilkt no ūdens krastā

Šo informāciju medību tiesību lietotāja pārstāvis (atbildīgā persona) var redzēt Meža valsts reģistrā pēc autorizācijas. No Meža valsts reģistra ir iespējams lejupielādēt atskaiti par visiem medību tiesību lietotāja dalībnieku iesniegto informāciju medību sezonas laikā (“Nomedītie no Mednis”). Pastāv iespēja ieviest nomedīto dzīvnieku statistikas apskates funkciju “Medņa” datorversijā.

Pēdējo 14 dienu laikā iesniegtā informācija tiek saglabāta “Medņa" lietotāja profilā, lietotnes sadaļā “Iesniegtie vienumi”. Pēc 14 dienām šī informācija no “Medņa” tiek dzēsta (lai gan tehniski šis ir konfigurējams parametrs). Informācijas pārskatus pievienot “Mednim” nav plānots.

Nelimitētie dzīvnieki, kas nomedīti ārpus medību iecirkņa robežām, iecirknī nomedīto dzīvnieku atskaitē neparādās.

Nomedītos nelimitētos dzīvniekus (izņemot stirnas un mežacūkas) “Mednis” ļauj reģistrēt arī ārpus reģistrēta medību iecirkņa robežām. Taču, ja dzīvnieki nomedīti ārpus medību iecirkņa, tie iecirknim netiek piesaistīti, lai gan nomedīšanas koordinātes tiek fiksētas. Iespējamais risinājums – apskatīt kluba biedru iesūtīto informāciju Meža valsts reģistrā pēc autorizācijas vai pašiem veikt nomedīto dzīvnieku uzskaiti kluba iekšējām vajadzībām.

Līnijveida infrastruktūras objektus (piemēram, ceļus, grāvjus, elektrolīnijas) medību platībās un medību iecirkņos neieskaita, jo šiem objektiem ir cita funkcionalitāte. Taču Medību noteikumi nosaka, ka medību platību par vienlaidu platību uzskata arī tad, ja to sadala līnijveida infrastruktūras objekti, piemēram, ceļi, stigas, grāvji, trases vai elektrolīniju gaisa pārvadi. No tā izriet, ka medīt atļauts arī uz infrastruktūras objektiem, kas piekļaujas attiecīgā medību iecirkņa platībai, kaut arī pats objekts medību iecirknī nav iekļauts.

Reģistrējot nomedīto dzīvnieku, galvenais ir pats reģistrācijas fakts lietotnē “Mednis”, nevis šī dzīvnieka piesaiste kādam konkrētam medību iecirknim. Tas attiecas gan uz nelimitētajiem, gan uz limitētajiem medījamajiem dzīvniekiem. Reģistrējot dzīvnieku, tiek fiksētas GPS koordinātes, pēc kurām neskaidrību gadījumā vēlāk var precīzi noteikt nomedīšanas vietu. Tādēļ VMD ieskatā tas, ka “Mednī” reģistrētais nomedītais dzīvnieks tehniski nav piesaistīts kādam konkrētam medību iecirknim (piemēram, nomedīts uz ceļa, kas nav ieskaitīts medību platībās), vēl nav uzskatāms par pārkāpumu, ja vien netiek konstatēti citi fakti, kas liecinātu par nelikumīgām medībām.

“Mednī” netiek rādīti konkrēti limitēto medījamo dzīvnieku marķieru numuri. Medību iecirknim piešķirto marķieru numuri ir reģistrēti Meža valsts reģistrā. Reģistrējot nomedītu dzīvnieku, sistēma ņem kārtējo brīvo licences numuru no iecirknim piešķirtajiem marķieru numuriem. Ja dzīvniekus vienlaicīgi nomedījuši divi mednieki, sistēma sākumā piešķir abiem dzīvniekiem vienādus licences numurus. Taču, nosūtot informāciju, nākamajam nosūtītajam dzīvniekam tiek piešķirts nākamais brīvais licences numurs, bet iepriekšējais tiek dzēsts.

Šī funkcija izveidota apzināti. Dzīvnieka ievainošanas fakts ir piesaistīts konkrētam medību iecirknim un redzams visiem šī iecirkņa biedriem, lai ievainoto dzīvnieku pēc iespējas ātrāk varētu izsekot, nomedīt un reģistrēt “Mednī” kā nomedītu. Ievainošanas fakta ieraksts tiek dzēsts pēc 14 dienām.

Ja ievainots alnis, staltbriedis, mežacūka vai stirna, pirms tā izsekošanas “Mednī” ir nepieciešams reģistrēt ievainošanas faktu. Šāviena rezultātu pārbaude (ar medību šķirnes suņa izmantošanu vai bez tās) līdz ievainojuma pazīmju atklāšanai nav uzskatāma par dzīvnieka izsekošanu.

Labā prakse ir pieņemt, ka dzīvniekam ir trāpīts, līdz nav nepārprotami noskaidrots, ka dzīvniekam ir aizšauts garām. Ja ir aizdomas, ka dzīvniekam ir trāpīts, taču asinspēdu atrast nevar, reģistrēt “Mednī” dzīvnieka ievainošanas faktu ir pieļaujami, taču nav noteikts kā obligāti. Savukārt asinspēdas atklāšana ir pierādījums ievainošanas faktam, kas jāreģistrē “Mednī”.

Dzīvnieku, kas iepriekš reģistrēts “Mednī” kā ievainots, iespējams reģistrēt vēlreiz jau kā nomedītu, izmantojot jau esošo ievainošanas licences numuru. Ņemt jaunu licences numuru nevajag, citādi nomedītais dzīvnieks tiks reģistrēts divreiz.

Ja ievainots dzīvnieks izgājis ārpus medību iecirkņa robežām, vispirms reģistrē “Mednī” dzīvnieka ievainošanas faktu un vietu (medību iecirkņa robežās). Tālāk rīkojas medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā - medību vadītājs organizē ievainotā dzīvnieka izsekošanu, saskaņojot to ar medību tiesību lietotāju vai tās zemes īpašnieku, kura medību platībā iebēdzis ievainotais dzīvnieks.

Ievainotā dzīvnieka nomedīšanas faktu reģistrē “Mednī” vietā, kur dzīvnieks kritis, izmantojot iepriekšējo dzīvnieka ievainošanas atļaujas numuru. Sadaļā “Piezīmes” iespējams fiksēt lietas apstākļus, kas tiek uzskatīti par būtiskiem. Ja nomedītā dzīvnieka reģistrācijas vieta atrodas ārpus medību iecirkņa (piem., platībā, kur nav noslēgts medību tiesību nomas līgums), tas vēl nav pamats atzīt šīs darbības par nelikumīgām medībām.

Izmantojot “Medni”, informācija par nomedītajiem dzīvniekiem tiek elektroniski reģistrēta un iesniegta MVR. Tādā gadījumā ne nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnāls, ne informācija par izmantotajām medību atļaujām (tautā dēvētais “trešais pielikums”) Valsts meža dienestā vairs nav jāiesniedz.

Pašlaik tādas iespējas nav, taču tiek strādāts pie tā, lai aizstātu fiziskas medību pārskata veidlapas aizpildi ar attiecīgu atzīmi lietotnē “Mednis”.

Nomedītais dzīvnieks lietotnē “Mednis” jāreģistrē pirms tā sadalīšanas vai pārvietošanas. Medības reglamentējošie normatīvie akti nenosaka, ka dzīvnieks jāreģistrē “Mednī” nekavējoties pēc krišanas. Respektīvi, medības šādā gadījumā drīkst turpināt, bet kritušo medījumu drīkst reģistrēt arī vēlāk, pēc diennakts tumšā laika iestāšanās.

Ja medības ar naktsredzes vai termālo tēmēkli notiek atbilstoši medības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, bet dzīvnieks nomedīts diennakts gaišajā laikā, nomedītā dzīvnieka reģistrācija “Mednī” diennakts tumšajā laikā nav uzskatāma par pārkāpumu. Nelikumīgas medības nepieciešams konstatēt dabā un pierādīt ar lietiskajiem pierādījumiem.

Dzinējmedību laikā nomedīto dzīvnieku var reģistrēt ikviens mednieks, kurš to nomedījis. Taču medību kontroles laikā medību vadītājam jāspēj uzrādīt informācija par “Mednī” nomedīto dzīvnieku reģistrāciju. Tādā veidā medību kontroles laikā pie medību vadītāja jāatrodas katram medniekam, kurš “Mednī” reģistrējis medījumu.

Iespējamais risinājums dzinējmedību organizācijas atvieglošanai – nomedītos dzīvniekus centralizēti reģistrē tikai viens, divi vai vairāki mednieki ar iecirkņa administratora tiesībām. Tādā veidā medību kontroles laikā pie medību vadītāja jābūt tikai administratoriem, kuri “Mednī” reģistrējuši medījumus.

Medījuma reģistrēšana lietotnē “Mednis” ir uzskatāma par “atļaujas norakstīšanu”, bet reģistrētās informācijas nosūtīšana uz MVR – par “trešā pielikuma iesniegšanu”.

Ja nomedītais dzīvnieks ir reģistrēts lietotnē “Mednis” un pārvietotājs spēj uzrādīt “Mednī” reģistrēto informāciju medības uzraugošajām amatpersonām (t.i., ja pārbaudes laikā pats informācijas reģistrētājs ir klāt pie konkrētā dzīvnieka), tad marķēšana un identifikācija nav obligāta.

Ja dzīvnieks reģistrēts lietotnē “Mednis”, bet pārvietotājs “Mednī” reģistrēto informāciju nevar uzrādīt (piemēram, dzinējmedību laikā medījums tiek vests uz pirmapstrādes vietu, bet dzīvnieka reģistrētājs atrodas citviet), dzīvnieka ķermenis ir jāmarķē ar pašizgatavotu brīvas formas marķieri, kurā norādīts 1) nomedīšanas datums un 2) nomedītāja mednieka apliecības numurs. Marķieri var aizvietot telefona ekrānuzņēmums ar “Medņa” informāciju par nomedīto dzīvnieku.

Ja dzīvnieks reģistrēts “Mednī”, taču mednieks, kurš dzīvnieku reģistrējis, nav pieejams, tad dzīvnieka ķermenis ir jāmarķē ar pašizgatavotu brīvas formas marķieri, kurā norādīts 1) nomedīšanas datums un 2) nomedītāja mednieka apliecības numurs. Marķieri var aizvietot telefona ekrānuzņēmums ar “Medņa” informāciju par nomedīto dzīvnieku.

Pirms pārvietošanas nomedīto dzīvnieku reģistrē “Mednī”. Pēc tam pārvietošanas laikā pārvietotājam ir jāspēj uzrādīt “Mednī” reģistrēto informāciju medības uzraugošajām amatpersonām.

Galvenais ir dzīvnieka reģistrēšanas fakts “Mednī”. Ja dzīvnieks reģistrēts “Mednī”, bet pārvietotājs “Medņa” informāciju nevar uzrādīt (piemēram, dzinējmedību laikā vedot medījumu uz pirmapstrādes vietu), dzīvnieka ķermenis ir marķēts ar pašizgatavotu marķieri, kurā norādīts nomedīšanas datums un tā mednieka apliecības numurs, kas nomedījis medījumu. Marķieri var aizvietot telefona ekrānuzņēmums ar “Medņa” informāciju par nomedīto dzīvnieku.

Plānots, ka, organizējot dzinējmedības, “Mednī” būs jāreģistrē arī dzinēji, kam tiks paredzēta atsevišķa lietotnes sadaļa.

Nepieciešams nogaidīt, kamēr “Mednis” sinhronizē datus ar MVR. Medību līgumi “Mednī” parādās pēc to reģistrācijas MVR. Ja “Mednī” redzamā medību iecirkņa platību karte neaktualizējas vai neatbilst MVR redzamajai kartei, sazināties ar VMD pa e-pastu atbalsts@vmd.gov.lv.

Var sūtīt atkļūdošanas (debugging) informāciju uz e-pastu support@mednis.app. Iespēja nosūtīt atkļūdošanas informāciju meklējama “Medņa” sadaļā “Par lietotni” – “Atkļūdošanas informācija”.

Normatīvo aktu prasību dēļ kaimiņu medību iecirkņu robežu attēlošana “Mednī” nav plānota. Iespēja pievienot “Mednī” savus karšu slāņus (.kml un .gpx failus) pašlaik nav paredzēta, taču pieejama finansējuma gadījumā tādu var īstenot nākotnē.

Informāciju “Mednī” pirmkārt ir nepieciešams reģistrēt, bet nosūtīt informāciju var arī vēlāk (vienas dienas laikā pēc medībām). Medījuma reģistrēšana “Mednī” ir uzskatāma par “atļaujas norakstīšanu”, bet reģistrētās informācijas nosūtīšana uz MVR – par “trešā pielikuma iesniegšanu”.

Ja sakaru signāls ir labs, informācijas reģistrēšana un nosūtīšana “Mednī” notiek vienlaicīgi. Savukārt, ja “Mednim” jāstrādā slikta signāla apstākļos vai bezsaistē, “Mednis” informāciju tikai reģistrē, taču nenosūta. Tādā gadījumā medniekam pašam ir manuāli jānosūta iepriekš reģistrētā, taču nenosūtītā informācija (nepārtraucot autorizāciju jeb “neizejot no Medņa”).

Ja pastāv aizdomas, ka medību vietā nebūs sakaru signāla, nepieciešams autorizēties jeb “ieiet Mednī” vēl pirms medībām.

Pārbaudīt telefona iestatījumos, vai “Mednim” ir piešķirta atļauja piekļūt telefona atrašanās vietai (ģeolokācijai) un atļauja uzņemt fotogrāfijas. Sameklēt mobilo sakaru zonu ar labu tīkla signālu un, nepārtraucot autorizāciju (“neizejot no Medņa”), mēģināt manuāli nosūtīt informāciju vēlreiz. Nepieciešamības gadījumā pārtraukt autorizāciju (“iziet no Medņa”), autorizēties vēlreiz un mēģināt atkārtoti nosūtīt informāciju.

Ja tas nelīdz, ziņot par problēmu uz e-pastu atbalsts@vmd.gov.lv un sūtīt atkļūdošanas (debugging) informāciju uz e-pastu support@mednis.app. Iespēja nosūtīt atkļūdošanas informāciju meklējama “Medņa” sadaļā “Par lietotni”.

Iespēja labot “Mednī” reģistrēto un nosūtīto informāciju nav paredzēta. Izņēmums ir ievainota dzīvnieka nomedīšana, kad iepriekš “Mednī” reģistrētu ievainotu dzīvnieku var reģistrēt vēlreiz jau kā nomedītu.

Ja “Mednī” reģistrēto un nosūtīto informāciju nepieciešams labot, jāsazinās ar attiecīgās virsmežniecības inženieri medību jautājumos tālākai situācijas izskatīšanai un informācijas labošanai.

Sazināties ar attiecīgās virsmežniecības inženieri medību jautājumos tālākai situācijas izskatīšanai un reģistrētās informācijas labošanai.

Sazināties ar attiecīgās virsmežniecības inženieri medību jautājumos tālākai situācijas izskatīšanai un informācijas labošanai.

Reģistrējot dzīvnieka ievainošanas faktu, “Mednis” jau piešķir tam vienu licences numuru. Pēc ievainotā dzīvnieka nomedīšanas nevis reģistrē jaunu nomedīšanas faktu, bet gan izvēlas jau esošo ievainošanas licences numuru. Tādā veidā ievainotais dzīvnieks pēc tam tiek reģistrēts jau kā nomedīts, atjaunojot nomedīšanas informāciju ar datumu un GPS lokāciju.

Ja ievainotu dzīvnieku pēc nomedīšanas atkārtoti reģistrē no jauna kā nomedītu, sistēmā uzrādīsies divi licences numuri.

Nepieciešams sazināties ar attiecīgās virsmežniecības inženieri medību jautājumos tālākai situācijas izskatīšanai un informācijas labošanai.

Pēdējo 14 dienu laikā iesniegtie vienumi tiek saglabāti “Medņa" lietotāja profilā, lietotnes sadaļā “Iesniegtie vienumi”. Visus no lietotnes iesūtītos vienumus mednieks var redzēt,  autorizējoties Meža valsts reģistrā ar portāla Latvija.lv pieslēgšanās rīkiem. Iesniegtos datus tabulas formātā iespējams lejupielādēt sadaļā “Mana mednieka informācija” – “Iesūtītie vienumi”. Medību tiesību lietotāja atbildīgajai personai Meža valsts reģistrā ir iespēja lejupielādēt atskaiti par visiem medību tiesību lietotāja dalībnieku iesniegtajiem vienumiem medību sezonas laikā.

Ziņojot “Mednī” par novērojumiem un postījumiem, ziņojumam iespējams pievienot arī iepriekš uzņemtu fotoattēlu. Savukārt, reģistrējot medījumu, to nav iespējams izdarīt, un medījuma fotoattēlu iespējams uzņemt tikai uz vietas, izmantojot “Medni”.

Novērojumu un postījumu datus “Mednis” nosūta uz Meža valsts reģistru, kur tie tiek saglabāti. No “Medņa” šie dati pēc 14 dienām tiek dzēsti. Nosūtītos datus var redzēt Meža valsts reģistra profilā pēc autorizācijas sadaļā “Mana mednieka informācija” – “Iesūtītie vienumi no Mednis”.

Iespēja eksportēt datus un to kopsavilkumus no “Medņa” pašlaik nav paredzēta. Dati no “Medņa” nonāk Meža valsts reģistrā, un, lai tos iegūtu, iespējams sazināties ar VMD.

Nē, maksājumu par PVD piegādātu paraugu var saņemt tikai fiziska persona – mednieks, kurš ir nomedījis dzīvnieku. Saskaņā ar nodokļu likumdošanu, par ienākumu no savas mantas pārdošanas nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Pirmkārt nepieciešams pievērst uzmanību paša telefona drošības uzstādījumiem un tam, kurš var piekļūt telefonā esošajiem datiem. “Mednis” piedāvā iespēju lietotāja profila iestatījumos uzstādīt PIN piekļuves kodu, un pēc tam piekļūt “Medņa” datiem būs iespējams tikai pēc PIN koda ievades.

Medījums tiek identificēts pēc “Medņa” piešķirtā licences numura, un liemeni ar šo numuru var attiecīgi marķēt pats pārdevējs vai eksportētājs.

“Medņa” datorversiju iespējams izmantot, lai izveidotu jaunu “Medņa” kontu, autorizētos jau esošā “Medņa” kontā un pievienotu bankas kontu reģistrācijai PVD. Iespēja reģistrēt nomedītos dzīvniekus “Medņa” datorversijā nav paredzēta.

Medību noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja ievainots alnis, staltbriedis, mežacūka vai stirna, pirms dzīvnieka izsekošanas lietotnē “Mednis” nepieciešams reģistrēt ievainošanas faktu. Savukārt saistībā ar pārējiem nelimitētajiem dzīvniekiem tādas prasības nav, un reģistrēt “Mednī” ievainotu nelimitētu medījamo dzīvnieku (izņemot stirnu un mežacūku) nav nepieciešams.

Lietotnē “Mednis” medību iecirkņa atbildīgā  persona ir mednieks, kurš Meža valsts reģistrā ir reģistrēts kā medību pārstāvis. Ja atbildīgā persona nomainījusies, tad jāiesniedz iesniegums virsmežniecībā ar lūgumu nomainīt Meža valsts reģistrā iecirkņa medību pārstāvi. Tālāk jau iecirkņa atbildīgā persona lietotnē var jebkuram medniekam piešķirt administratora tiesības - lai pievienotu medību iecirknim medniekus, izslēgtu, reģistrētu medību iecirknī cita mednieka nomedīto dzīvnieku.

Vairākus medību pārstāvjus vienam iecirknim Meža valsts reģistrā nevar pievienot.