Pēdējā laikā novērojama alkšņu lapu brūnēšana, ko izraisa alkšņa zilā lapgrauža un alkšņa zaļā lapgrauža kāpuri. Kokiem tas nekaitē, un meža īpašniekiem, pamanot alkšņu lapu bojājumus, nav nepieciešams veikt aizsardzības pasākumus.
Patreiz Latvijā bieži var novērot alkšņu zilo lapgrauzi (Agelastica alni), kurš vasarās masveidā ir sastopams uz alkšņu lapām. Tās ir tumši zilas, nelielas vaboles, kurām segspārni ir koši un ar metālisku spīdumu. Alkšņu zilais lapgrauzis pamatā barojas ar alkšņu lapām, bojā arī bērzu, apšu, ievu, ķiršu, ābeļu, plūmju, rožu un kārklu lapas, bieži vien apgrauž dzinumu mizu.
Alkšņu zaļā lapgrauža (Melasoma.aenea), jeb alkšņu spīdīgā lapgrauža vabole ir 6,5–8,5 milimetrus gara; tā ir ovāla un zaļā krāsā, retāk sastopama zilā krāsā; vabolei ir metālisks spīdums un smalks punktējums. Šis kaitēklis Latvijā sastopams visā teritorijā, bojā baltalksni, melnalksni, bērzu, kaitīgs tikai alkšņa jaunaudzēm. Gan alkšņu zilais lapgrauzis, gan alkšņu zaļais lapgrauzis ir augēdājs un nav bīstams cilvēkam.
Šo kaitēkļu kāpuri apēd lapu mīkstumu, atstājot neskartu dzīslojumu. Savukārt pašas vaboles lapām izgrauž ovālus caurumus. Valsts meža dienesta speciālisti norāda, ka nedz alkšņu zilais lapgrauzis, nedz alkšņu zaļais lapgrauzis kokiem nenodara neatgriezeniskus bojājumus un nākamajā pavasarī lapas atkal saplauks. Tas nozīmē, ka meža īpašniekiem nav nepieciešams veikt nekādus īpašus pasākumus.