Šogad vairākās vietās Latvijā ir konstatēta īpaši bīstamā mežaudžu kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) pastiprināta savairošanās. Ļoti augstu kaitējuma riska slieksni mizgraužu populācija sasniedz Latvijas austrumu daļā, it īpaši Vidzemē. Sevišķu satraukumu rada Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorija, kur mizgrauži savairojušies masveidā un iznīcina ievērojamas mežaudžu platības. Iemesls, kāpēc mizgrauži savairojušies tieši GNP, pagaidām vēl nav noskaidrots. Iespējams, tas ir tāpēc, ka mizgrauzis visbiežāk invadē egles, kas sasniegušas vai pat pārsniegušas ciršanas vecumu, un tādu mežaudžu GNP kā reiz ir daudz. Eksperti arī pieļauj, ka kaitēkļa savairošanos GNP iespējams veicināja 2017. gada sausā vasara un samērā liels vēja gāzto koku apjoms. Kopumā jāuzsver, ka situācija ar mizgraužu savairošanos GNP jau ilgstoši ir satraucoša, un, ja problēma tiks ignorēta kā līdz šim, tad pastāv nopietni draudi, ka vairāku hektāru platībā kalstošas egles būs vērojamas meža teritorijās arī ārpus GNP robežām, tostarp arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Salīdzinot ar daudziem iepriekšējiem gadiem, 2021. un 2022. gadā visā Latvijas teritorijā un arī GNP sevišķi aktīva ir izrādījusies mizgraužu otrā paaudze, kas ir ļoti neraksturīgi. Mizgraužu otrā paaudze GNP jau ir nopostījusi diezgan lielas meža platības. Tikpat satraucošs novērojums GNP ir tāds, ka šoruden egļu astoņzobu mizgrauzis tika konstatēts ne vien eglēs, bet arī priedēs. Parasti situācija ir tāda, ka egļu un priežu mistraudzēs, kuras ir bojājis mizgrauzis, egles ir tā koku suga, kura aiziet bojā, bet priedes saglabā dzīvotspēju. Tomēr šoreiz bojā iet arī priedes. Jāuzsver, ka Latvijā līdz šim nekad iepriekš nav ticis novērots, ka egļu astoņzobu mizgrauzis būtu nopostījis priedes tik nopietnos apjomos, jo mizgrauža bioloģija pielāgota tam, lai tas varētu bojāt veselas, nenovājinātas egles, bet ne citas koku sugas.
Kopējā GNP teritorijas platība ir 92 895 ha, no kuriem privātie meži ir 63 186 ha (68%), valsts meži – 25 386 (27%), bet 4 323 (jeb 5%) ir pašvaldību meži. Vēl pirms diviem gadiem situācija GNP ar mizgraužu bojāto koku ciršanu bija diezgan komplicēta, jo noteikumi noteica, ka, lai veiktu ciršanu GNP teritorijā, meža īpašniekam bija nepieciešams izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu (MAP). Ņemot vērā, ka ne visiem meža īpašniekiem, kuriem īpašumi atrodas GNP, bija šāds MAP, mizgraužu bojāto koku izciršana GNP bija kavēta. Tomēr 2020. gada nogalē situācija mainījās un Saeima pieņēma grozījumus Gaujas Nacionālā parka likumā. Grozījumi paredz, ka GNP dabas lieguma zonā bez MAP atļauta kaitēkļu bojāto koku ciršana sanitārajā cirtē, ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās. Darbība ir atļauta pēc VMD sanitārā atzinuma un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pozitīva atzinuma saņemšanas, turklāt DAP atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc VMD pieprasījuma saņemšanas. Pateicoties šiem grozījumiem, tie meža īpašnieki, kuru zeme atrodas GNP dabas lieguma zonā un meža īpašumam nav apstiprināta MAP, var vienkāršāk veikt sanitārās cirtes un tādējādi ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību. Tai pat laikā gan jāņem vērā, ka kaitēkļa ierobežošanas pasākumus (tai skaitā koku ciršanu) GNP teritorijā var veikt vien ar tādu nosacījumu, ka attiecīgajā mežaudzē nav konstatēta īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops.
Ņemot vērā esošo situāciju, VMD aicina meža īpašniekus regulāri apsekot savus meža īpašumus un informēt par mizgraužu bojātām audzēm attiecīgās mežniecības. Šobrīd mizgraužu otrā paaudze būtiski ir bojājusi egļu mežaudzes jau diezgan ievērojamās platībās. Kokus, kurus skārusi mizgraužu otrā paaudze, var atpazīt pēc tā, ka skujas tiem vēl ir zaļas, bet miza no stumbriem jau ir nokritusi nost. Tāpat būtiski arī piebilst, ka ziemas sezonā ļoti svarīgi būtu organizēt mizgraužu bojāto koku nozāģēšanu un izvešanu no meža, jo tādējādi tiktu samazināts mizgraužu savairošanās risks pavasarī. Mežizstrādes darbus būtu vēlams pabeigt līdz nākamā gada aprīlim.
VMD atgādina, ka, lai uzsāktu koku ciršanu mežā, ir nepieciešams apliecinājums, kuru var saņemt, iesniedzot iesniegumu VMD. Iesnieguma forma pieejama VMD mājaslapā, un aizpildīto iesniegumu var iesniegt VMD elektroniski vai nogādājot tuvākajā VMD mežniecībā. Apliecinājumu VMD izsniedz viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža. Apliecinājuma derīguma termiņš sanitārajām cirtēm ir divi kalendārie gadi, tomēr jāuzsver, ka VMD ir tiesīgs noteikt īsāku apliecinājuma termiņu, izvērtējot konkrētās mežaudzes sanitāro stāvokli un, ja tas nepieciešams apkārtējo mežaudžu aizsardzībai.