Latvijā ir aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas importēt kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas ir pakļauti ES noteiktajām sankcijām. Valsts meža dienests atgādina, ka importēt nedrīkst arī sankcijām nepakļautos koksnes produktus, kas atrodami ES Kokmateriālu regulas pielikumā, piemēram, mēbeles, papīra izstrādājumus, celulozi, jo tas nozīmētu pārkāpt šīs regulas prasības.Latvijā ir aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas importēt kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas ir pakļauti ES noteiktajām sankcijām. Valsts meža dienests atgādina, ka importēt nedrīkst arī sankcijām nepakļautos koksnes produktus, kas atrodami ES Kokmateriālu regulas pielikumā, piemēram, mēbeles, papīra izstrādājumus, celulozi, jo tas nozīmētu pārkāpt šīs regulas prasības.
ES Kokmateriālu regula visās ES dalībvalstīs stājās spēkā 2013. gadā. Tās mērķis ir ierobežot nelikumīgu kokmateriālu un koksnes produktu ievešanu ES, tādējādi mazinot nelikumīgu mežistrādi visā pasaulē. Regula uzliek pienākumu visiem uzņēmumiem, kas ES tirgū importē kokmateriālus vai koksnes izstrādājumus, pirms produktu importēšanas izvērtēt un iespējami mazināt riskus. Importētājiem ir pienākums noskaidrot, vai kokmateriālu izcelsmes valstī kokmateriālu ieguve, tirdzniecība un eksports ir bijuši likumīgi. Importēt ir atļauts tikai tādus produktus, kur noteiktais riska līmenis ir ļoti mazs vai risks, ka ir notikušas kādas nelegālas darbības, gandrīz nepastāv.
Kopš Krievija ar Baltkrievijas atbalstu uzsāka karu Ukrainā, dažādu iemeslu dēļ šo valstu kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem nav iespējams veikt pilnvērtīgu risku vērtēšanu un mazināt riska līmeni līdz gandrīz neesošam. Tas nozīmē, ka no Krievijas un Baltkrievijas importēto koksnes produktu laišana tirgū ir ES Kokmateriālu regulas pārkāpums. Viens no iemesliem ir, ka no šīm valstīm šobrīd nevar iegūt vairāk vai mazāk ticamu informāciju par koksnes legālu izcelsmi. Tāpat koksni, kas iegūta Krievijā un Baltkrievijā, var uzskatīt par ‘konflikta’ jeb ‘asiņaino’ koksni, jo tās iegūšana un tirdzniecība (piemēram, caur valsts nodevām) atbalsta karadarbību. Būtiski arī, ka sertifikācijas shēmas (PEFC un FSC) apturējušas Krievijas un Baltkrievijas koksnes sertifikāciju.
Par ES Kokmateriālu regulas pārkāpumiem draud administratīvais sods, ieskaitot aizliegumu laist tirgū produktus, bet par ES noteikto sankciju pārkāpumiem noteikta arī kriminālatbildība.
Valsts meža dienests atgādina, ka aizliegts ir arī Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktu imports caur trešajām valstīm. Tirgus dalībniekiem ir rūpīgi jāveic likumības pārbaudes, lai nejauši netiktu importēti koksnes izstrādājumi no kādas trešās valsts rūpnīcas, kas patiesībā ir ražoti Krievijā vai Baltkrievijā. Arī trešajās valstīs ražotos produktos izmantotā koksne nedrīkst būt no Krievijas vai Baltkrievijas.
Valsts meža dienests aicina arī iedzīvotājus un uzņēmumus, kas vēlas pirkt jau importētus produktus, būt aktīviem un jautāt pārdevējam - kāda ir produktu izcelsme, kur iegūta koksne, vai ticams, ka tā ir legāla? Šādi jautājumi palīdzētu ne tikai mazināt Krievijas un Baltkrievijas koksnes nonākšanu Latvijas tirgū, bet arī cīnīties ar nelikumīgu mežistrādi visā pasaulē, kas ir ļoti izplatīta problēma. Daudzās valstīs nelikumīga ciršana notiek pat 50 – 80 % gadījumu, un tas negatīvi ietekmē visas planētas un tās iedzīvotāju veselību un labklājību.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas zemkopības ministra padotībā. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību.