Mežs ne vien priecē un dod iespēju tā īpašniekam gūt ekonomisku labumu, bet arī uzliek pienākumus. Viens no tādiem ir veikt meža inventarizāciju vismaz reizi 20 gados. No derīgas inventarizācijas meža īpašniekam ir vairāki ieguvumi. Aktuāli meža dati ir būtiski arī valsts iestādēm, piemēram, meža ugunsgrēku gadījumā.
a inventarizācija ir informācijas iegūšana par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un iegūtās informācijas dokumentēšana. Datus par veiktajām meža inventarizācijām uzglabā Valsts meža dienests (VMD) informācijas sistēmā Meža valsts reģistrs.
Ikvienam meža īpašniekam vismaz reizi 20 gados ir jāatjauno meža inventarizācija, to paredz Meža likums. Šogad meža inventarizācija beidzas tiem, kas to pēdējo reizi veica 2001. gadā. 20 gadi ir ilgs laika posms, un tajā mežā var būt notikušas būtiskas izmaiņas, piemēram, šo gadu laikā mežu var būt skārušas vētras, lūzuši koki, mežu postījis ugunsgrēks, stādīts jauns mežs vai ir veikta cirte. Veicot inventarizāciju, varēs uzzināt aktuālo situāciju mežā un tā vērtību.
Meža īpašniekiem jāņem vērā, ka saimniecisko darbību var veikt tikai tad, ja ir derīga meža inventarizācija. Bez tās nevarēs saņemt apliecinājumu koku ciršanai mežā. Izņēmums ir sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršana.
Inventarizācija ir nepieciešama, lai veiktu atmežošanu – pārveidotu mežu citā zemes lietošanas veidā, piemēram, pārveidotu par lauksaimniecības zemi. Tāpat inventarizācija nepieciešama, lai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, pretendētu uz valsts un Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu meža nozares atbalsta pasākumu realizācijā.
Meža inventarizācijas datus ņem vērā, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli. Ja inventarizācija ir spēkā, meža īpašnieks saņem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par īpašumā esošajām jaunaudzēm un saimnieciskās darbības aprobežojumiem.
Nodokļu atlaides attiecas uz mežaudzēm, kuras VMD atzinis par atjaunotām meža zemē vai ieaudzētām lauksaimniecības zemē un kurās valdošās koku sugas koku vecums pārbaudes gadā nepārsniedz:
• skuju un cietajiem lapu kokiem 40 gadu;
• mīkstajiem lapu kokiem (izņemot baltalksni) 20 gadu;
• baltalksnim10 gadu.
Reālo situāciju mežā ir ļoti svarīgi zināt arī vairākām valsts institūcijām, piemēram, gadījumā, ja izcēlies meža ugunsgrēks. Lai glābšanas dienesti varētu rīkoties operatīvi, nepieciešamas ziņas par meža infrastruktūru – kur ir meža ceļi, kur atrodas grāvji un citas ūdens ņemšanas vietas. Aktuāls meža infrastruktūras plāns ir nozīmīgs arī gadījumos, ja mežu apsēduši kaitēkļi un slimības.
VMD aicina meža īpašniekus pārliecināties par inventarizācijas derīguma termiņu, ja tas beidzies vai tuvojas beigām, veikt inventarizāciju un jaunus datus iesniegt VMD. Meža inventarizācijas veikšana jāplāno laicīgi, jo to nav iespējams veikt dažās dienās, tas var prasīt pat vairākus mēnešus.
Par derīguma termiņu meža īpašnieks primāri var pārliecināties inventarizācijas izdrukā, kuru viņam izsniedzis inventarizācijas veicējs. Jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos norādītā inventarizācijas izdruka var pievilt, piemēram, ja meža īpašnieks inventarizāciju nav iesniedzis VMD vai arī, ja pēc meža inventarizācijas izgatavošanas ir veikta īpašuma sadalīšana, kuras rezultātā tiek sadalīta arī meža zeme, šādā situācijā pastāv prasība izgatavot jaunu meža inventarizāciju.
Īpašnieki, kas ir noslēguši vienošanos ar VMD par Meža valsts reģistra lietošanu, var attiecīgo informāciju iegūt paši no Meža valsts reģistra.
Noskaidrot sava meža inventarizācijas statusu, var arī attālināti vēršoties jebkurā VMD mežniecībā neatkarīgi no īpašuma atrašanās vietas.
VMD aicina meža īpašniekus būt atbildīgiem un veikt uzliktos pienākumus – aktualizēt sava meža inventarizācijas datus.
